Atbalstot vairākus Ministru kabineta noraidītus, kā arī opozīcijas ieteiktus priekšlikumus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstījusi nākamā gada budžetu, un šodien to skatīs Saeima.
Visticamāk, valdošā koalīcija atbalstīs sagatavoto budžetu un to apstiprinās, bet savas idejas vēl pēdējo reizi centīsies aizstāvēt opozīcija.
Piemēram, Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai pārliecināti pauda, ka šādu budžetu atbalstīt nevar.
«Kaut vai veselības aprūpes jautājumi un atbalstošie maksājumi pensionāriem... Budžets neatbilst viedoklim, ka esam ārā no krīzes. Visā Eiropas Savienībā pasniedzam sevi kā attīstības tīģeri, kā paraugu, bet, ja esam paraugs cilvēku izbraukšanā no valsts, kur tad te ir tā attīstība. Valdība domā un lemj par pārpasaulīgām lietām, bet vajag jau nolaisties uz zemes un saprast, ka cilvēki dzīvo trūkumā un nabadzībā,» teica A. Brigmanis.
Šķēpus par demogrāfijas programmām piešķiramajiem līdzekļiem ar valdību vēl nesen lauza Nacionālā apvienība, kas pilnībā savu gan nepanāca, taču publiski pauž viedokli, ka ar Finanšu ministriju panākts kompromiss un apvienība budžetu atbalstīs. Sākotnēji iecerēto 31,6 miljonu latu vietā, papildus demogrāfijas jautājumu risināšanai tika piešķirti 14 miljoni latu. Nacionālā apvienība apliecinājusi, ka tā nākamā gada budžetu Saeimas balsojumā atbalstīs.
Rezultātā demogrāfiskās situācijas uzlabošanai 2013. gadā paredzēts kopumā novirzīt 38 miljonus latu, daļa no šīs summas paredzēta tā dēvētajām māmiņu algām.
No 2013. gada paredzēts palielināt atalgojumu noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām, arī vispārizglītojošo un kultūrizglītības iestāžu pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldē strādājošajiem, tiesu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Tāpat papildu finansējumu prēmiju izmaksai nākamgad plānots piešķirt atsevišķu valsts institūciju darbiniekiem, ja viņu darbības rezultātā būtiski uzlabosies situācija ēnu ekonomikas apkarošanā un godīgas konkurences veicināšanā, kā arī valsts budžeta izdevumu samazināšanā, nodrošinot efektīvu valsts parāda vadību.
Dāsnākas kļuvušas arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Proti, ja vēl nesen tika lemts, ka daudzbērnu ģimenēm nodokļa atlaide gadā nevarēs pārsniegt 120 latus, tad šobrīd summa sasniegusi 300 latu atzīmi. Turklāt iecerēts, ka atlaižu sistēma sāks darboties jau ar nākamo gadu, nevis 2014. gadu, kā tas bija plānots sākotnēji.
Vecāku iniciatīvas grupa Nauda seko bērnam uzskata, ka atlaides, kaut arī apsveicamas, vairāk palīdzēs turīgajām ģimenēm, jo ne visām daudzbērnu ģimenēm pieder nekustamie īpašumi.
Arī A. Brigmanis uzskata, ka pašlaik plānotajā budžetā pārāk maz vērības piešķirts mazāk nodrošinātajiem un tā vietā turpināts nodrošināt turīgāko mājsaimniecību labklājību, kaut arī esošajā ekonomiskajā situācijā vajadzētu rīkoties otrādi.
Nākotnē Labklājības ministrija gan plānojot atgriezties pie diskusijas par nodokļa atlaidi ne vien īpašumā esošiem mājokļiem, bet arī īrētajiem mājokļiem.
Saskaņā ar komisijas deputātu ieceri pie 100 tūkstošu latu papildu finansējuma tiks Latvijas komandu sporta veidi, bet 50 tūkstošus paredzēts piešķirt Ventspils augstskolai kā līdzfinansējumu projekta veikšanai, kas paredz Latvijas pirmā satelīta Venta1 palaišanu.
Parlamentārieši iedomājušies par pabērna lomā esošo Latgali – 1,6 miljoni latu no VAS Latvijas autoceļu uzturētājs dividendēm tiks novirzīti, lai nākamgad nodrošinātu autoceļu tīkla sakārtošanu un Latgales attīstības programmas realizāciju.