Rīgā, Dzirciema ielā, vairākās sabiedriskā transporta pieturvietās jau vairākas dienas redzami izlīmēti uzsaukumi ar brīdinājumu par šajā apkaimē dzīvojošu pedofilu. Virsraksts ir kliedzošs: «Uzmanību! Pedofils!».
Nekvalitatīvas fotogrāfijas profilā un pretskatā, vārds un uzvārds, adrese... Šķiet, ka vietējie iedzīvotāji ir ķērušies pie linča tiesas, kādu no saviem kaimiņiem nodēvējot par pedofilu un aprakstot viņa veiktās darbības ar bērniem. No likuma viedokļa šādas informācijas publiskošana ir uzskatāma par pārkāpumu.
Rīgas Bāriņtiesas vadītājs Aivars Krasnogolovs Neatkarīgajai sacīja, ka persona ar lapiņās minēto vārdu un uzvārdu nav atrodama Bāriņtiesas datu bāzē. Valsts probācijas dienestā (VPD) solīja noskaidrot, vai šāda persona ir tiesāta par dzimumnoziegumiem. Pat ja tā izrādītos patiesība, vienā kāpņu telpā dzīvojošie kaimiņi, mazgadīgu bērnu vecāki, vecvecāki vai citi radinieki par to nedrīkstētu zināt. Bāriņtiesu likums nosaka, ka Bāriņtiesa nekavējoties informē bērna vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par tās personas sodāmības faktu, ar kuru tai ir nedalīta saimniecība, ja persona atgriežas no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas par smagiem noziegumiem un pedofiliju, ja cietušais ir bijis nepilngadīgs. Bet! Likums arī nosaka, ka trešajām personām šādu informāciju izpaust nedrīkst. Saeimā gan tika skatīts ierosinājums informēt arī kaimiņus par tuvumā dzīvojošu pedofilu, kurš atgriezies no ieslodzījuma, bet atbalstu tas neguva.
Tie Iļģuciema iedzīvotāji, kuri audzina nepilngadīgus bērnus, apskatot izlīmētās lapiņas, noteic – labi, ka zinām, kāds izskatās iespējamais pedofils. Citi atgādina par nevainības prezumpciju, proti, kamēr tiesa nav apstiprinājusi, cilvēku nevar atzīt par vainīgu.
Arī Centra Dardedze psiholoģe Līga Redliha uzskata, ka šādā veidā vērsties pret iespējamu noziegumu nav korekti. Jo ātrāk vecāki informēs policiju, jo ātrāk likumsargi sāks rīkoties. VPD vadītājs Aleksandrs Dementjevs saka – šādu rīcību var nosaukt par linča tiesu. Viņš gan piebilst, ka iedzīvotāju aktivitātei varētu būt arī pozitīvs efekts, jo viņi ir parādījuši, ka nav vienaldzīgi pret šādiem noziegumiem un turpmāk pedofiliem būs grūti realizēt savas tieksmes. Līdzīgi uzskata Krīžu un konsultāciju centra Skalbes vadītāja Inese Ruka, jo bērnus šāda rīcība vairāk pasargā no dzimumnoziedzniekiem un apkārtnē dzīvojošie zina, kā izskatās pedofils, bet no tiesiskuma viedokļa, protams, jārīkojas likumīgi. Viens no apstākļiem, kas veicina pedofilos nesodāmības apziņu, ir tieši sabiedrības inertums. To atzinuši speciālisti, kuri ikdienā strādā ar šiem cilvēkiem.
A. Krasnogolovs stāsta, ka Rīgā esot maz tādu gadījumu, kad ģimenes locekļi jābrīdina par to, ka kopdzīve uzsākta ar pedofilu vai citu smagu noziegumu pastrādājušu cilvēku. L. Redliha toties atzīst, ka informācija par ļoti daudziem pedofilijas gadījumiem nemaz nenonāk līdz policijai. «Pedofilijas gadījumus bieži vien ir grūti atklāt un pierādīt, bet tas nenozīmē, ka to ir ļoti maz,» viņa pamato, kāpēc realitāte un statistika atšķiras. Dardedzes psiholoģe brīdina, ka pedofili noziegumus mēdz atkārtot. «Jebkurš pedofils ir rūpīgi plānojis noziegumu pret bērnu, tas nenotiek nejauši, gadījuma pēc. Viņam ir plāns, kā bērnu dabūt. Un viņš apzinās risku, tāpēc neesmu droša, ka pieķeršana un tiesāšana viņam dos mācību,» uzvedības maiņai netic L. Redliha.