Aicina prezidentu nodot Saeimai vēlreiz likumu par referendumu ierosināšanas kārtību

Lai likumprojekts par referenduma ierosināšanas kārtības izmaiņām nestātos spēkā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Saskaņas centra" (SC) frakciju deputātu vārdā Uldis Augulis un Jānis Urbanovičs šodien vērsās pie Valsts prezidenta, lūdzot prezidentu atdot likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, aģentūru LETA informēja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska.

Opozīcijas partijas pārstāvošie deputāti uzskata, ka Saeimas pieņemtais likumprojekts ir vērsts uz pilsoņu iespēju samazināšanu ietekmēt valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu un tajā ietvertās normas, kas sarežģī tautas nobalsošanas ierosināšanas kārtību, ir tiešo demokrātiju un pilsoņu līdzdalību ierobežojošas, tāpēc tika pieņemts lēmums vērsties pie prezidenta, norāda Juršveska.

Tāpat opozīcijas frakciju deputāti uzskata, ka Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" esot "juridisks brāķis", it īpaši analizējot jautājumus, kas skar aģitācijas priekšmetu un ar to saistītos ierobežojumus un kontroli. "Likuma robi" veicinās naudas varas palielināšanos politikā, kā arī iespējas nepamatotai administratīvo resursu izmantošanai masu informācijas līdzekļu aģitācijas uzsaukumos, nekontrolētai fizisko personu un iniciatīvas grupas aģitācijas naudas līdzekļu piesaistei, teikts ZZS izplatītajā paziņojumā medijiem.

Šodien pēc ZZS notikušās valdes sēdes Jurševska gan apgalvoja, ka ZZS lēmumu par rīcību saistībā ar referenduma likuma izmaiņām pieņems līdz šīs nedēļas beigām, jo to plānots pārrunāt arī frakcijas sēdē. Jurševska skaidroja, ka lēmums tika mainīts tāpēc, ka mainījušies apstākļi, proti, ZZS frakcijas deputātu viedoklis tika noskaidrots telefoniski.

Valsts prezidenta kancelejas Preses dienesta vadītāja vietnieks Mārtiņš Drēģeris aģentūrai LETA sacīja, ka Bērziņš vēl iepazīsies ar dokumentu, kuru parakstījuši divu frakciju pārstāvji. "Dokumentā lūgts pieņemtos likuma grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai. Šāds lūgums, prezidentam pieņemot lēmumu, nav obligāti saistošs. Satversmē noteiktajā desmit dienu termiņā var tikt saņemti arī citi ierosinājumi. Līdz ar to atbildi sniegsim pēc iespējas tuvāk desmit dienu termiņa notecējumam," par prezidenta tālāko rīcību bilda viņa pārstāvis.

Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (V), pēc koalīcijas padomes sēdes taujāts par iespējamo rīcību, ja likumprojekts tiktu vēlreiz atgriezts Saeimā, sacīja, ka koalīcija šo jautājumu jau ir vairakkārt skatījusi un tas arī vairākas reizes "ceļojis starp Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju un vienreiz būtu labi šim jautājumam pielikt punktu".

Līdzīgu viedokli pauda arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Viņš uzsvēra, par likumprojekta būtiskajam normām ir ļoti daudz diskutēts, līdz ar to Saeimas pieņemto likumu varētu uzskatīt par kompromisa variantu. Viņš arī pauda cerību, ka šīs likumprojekts stāsies spēkā.

Kā ziņots, Saeima 8.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", kuri nosaka, ka no 2015.gada iniciatīvas grupai, lai rosinātu referendumu, būs jāsavāc apmēram 154 000 parakstu.

Saskaņā ar koalīcijas atbalstīto likumu laikā līdz 2015.gadam iniciatīvas grupai Saeimas atsaukšanas rosināšanai pirmajā posmā būs jāsavāc 10 000 parakstu. Šajā laika posmā pārējo referendumu rosināšanas iniciatoriem vajadzēs pirmajā kārtā savākt 30 000 parakstu. Abos gadījumos Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) pēc tam organizēs otro parakstu vākšanas posmu, lai abos posmos kopā būtu savākti 10% jeb apmēram 154 000 vēlētāju parakstu, kas nepieciešami tautas nobalsošanas rosināšanai.

Taču pēc 2015.gada iniciatoriem būs uzreiz pašiem jāsavāc 154 000 vēlētāju parakstu vienā apliecinājumu vākšanas reizē.

Jau vēstīts, ka ZZS un SC deputāti, savācot vairāk nekā nepieciešamos 34 parakstus, iepriekš jau rosināja vākt parakstus par referenduma rīkošanu saistībā ar tautas nobalsošanas organizēšanas kārtības maiņu. "Referenduma par referendumiem" iniciēšana tomēr netika turpināta, jo Valsts prezidents Andris Bērziņš likumprojektu atkārtoti nodeva izskatīšanai Saeimā.

Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais