Uz vienu publisko interneta pieejas punktu Latvijā ir 2569 cilvēki

Pagājušā gada beigās uz vienu publisko interneta pieejas punktu Latvijā bija 2569 cilvēki, liecina informācija pārskatā par reģionu attīstību Latvijā 2011.gadā.Starp pašvaldībām šie skaitļi pērn bija ļoti krasi atšķirīgi, piemēram, Rugājos uz vienu publiskās pieejas interneta punktu bija 290 cilvēki, bet Rīgā - gandrīz 22 000.

Pārskatā gan skaidrots, ka kopumā mazāks iedzīvotāju skaits ir reģionos ar salīdzinoši zemāku iedzīvotāju blīvumu. Piemēram, pagājušā gada beigās Rugāju novadā, kur iedzīvotāju skaits bija 2600, bija deviņi publiskie interneta pieejas punkti. Savukārt Rīgā pērn bija 32 šādi publiskie pieejas punkti, kas ir tikpat, cik pēc iedzīvotāju skaita septiņas reizes mazākajā Daugavpilī.

Latvijā ar katru gadu palielinās ne vien to iedzīvotāju īpatsvars, kas lieto internetu, bet arī mājsaimniecību īpatsvars, kurās ir dators un internets. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no vidējiem rādītājiem Eiropā kopumā, raksta pārskata autori. Ja Latvijā mājsaimniecību īpatsvars, kurās pieejams internets, 2011.gadā bija 64%, Eiropā vidējais rādītājs bija 73%, un mūsu valsts šajā ziņā ieņēma 19.-20.pozīciju dalībvalstu vidū. Līdere šajā ziņā ir Nīderlande, kur pērn 94% mājsaimniecību bija internets.

Salīdzinot reģionu rādītājus, Latvijā visaugstākais interneta izmantošanas līmenis bija mājsaimniecībās Pierīgas reģionā - 71,3%, kas ir tuvu Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, bet viszemākais bija Latgales reģionā - 47,4%. Turklāt Latgales reģionā ir samazinājies to mājsaimniecību skaits, kurās izmanto internetu.

Saskaņā ar "Eurostat" datiem vissliktākā situācija no Eiropas Savienības dalībvalstīm 2011.gadā bija Bulgārijā, kur tikai 45% mājsaimniecību bija pieejams internets. Tikmēr Igaunija šajā ziņā apsteidz Latviju un ierindojas 14.vietā ar 71% mājsaimniecību, kurās izmanto internetu, bet Lietuva nedaudz atpaliek - internets ir pieejams 62% mājsaimniecību.