Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas šonedēļ atbalstītais priekšlikums grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts fondēto pensiju shēmā nākamgad saglabāt tikai divu procentu apmērā, nācis kā pārsteigums.
Turklāt lēmuma pieņemšanas apstākļus paspilgtina fakts, ka šāds rosinājums nav nācis no Labklājības ministrijas, kurai teorētiski vajadzētu rūpēties, lai sociālajā budžetā pietiktu naudas pašreizējo pensiju izmaksai. Otrs svarīgs apstāklis – priekšlikumu nav iesniedzis arī Saeimas opozīcijas pārstāvis, bet gan valdību veidojošās Vienotības deputāts Jānis Lāčplēsis.
Jau vairākus gadus iemaksu apmērs otrajam pensiju līmenim ir samazināts – šāds lēmums tika pieņemts, lai krīzes gados lielāks finansējums no iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām paliktu pirmajā jeb tā sauktajā solidaritātes līmenī, no kura maksā pensijas pašreizējiem pensionāriem. Saskaņā ar kādreiz pieņemtiem dokumentiem, pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosmes, tika nolemts no nākamā gada iemaksu likmi otrajam pensiju līmenim tomēr palielināt, un Saeimas pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksu likme 2013. gadā un 2014. gadā būs četri procenti, 2015. gadā – pieci, bet 2016. gadā un turpmāk tā plānota sešu procentu apmērā.
Pašlaik no darba ņēmēju veiktajām sociālajām iemaksām 20 procenti tiek novirzīti pensiju apdrošināšanai, savukārt no tiem 18 procenti paliek pirmajā līmenī, bet divi tiek novirzīti otrajam pensiju līmenim jeb valsts fondēto pensiju sistēmai. Savu priekšlikumu arī nākamgad saglabāt divu procentu iemaksas otrajā pensiju līmenī deputāts J. Lāčplēsis skaidro ar vēlmi šo naudu atstāt sociālajā budžetā, no kā veidotos uzkrājums. LM dati liecina, ka šogad plānotais deficīts sociālajā budžetā ir 78 miljoni, bet nākamgad prognozē 56 miljonus latu deficītu. Šāda situācija sociālajā budžetā veidojas, jo ieņēmumi no sociālajām iemaksām jau vairākus gadus pārsniedz izdevumus.
Tomēr, lai šo Saeimas Budžeta komisijas lēmumu varētu virzīt plenārsēdei, nepieciešams gan LM, gan Finanšu ministrijas saskaņojums, ko tās, visticamāk, varētu nedot. LM jau ir paudusi viedokli, ka atbalsta Saeimas pirmajā lasījumā jau apstiprinātās izmaiņas likumā, ka no nākamā gada likme otrajā pensiju līmenī pieaugs.
Diskusijas par otro pensiju līmeni norit laikā, kad sabiedrības uzticība pensiju sistēmai, tostarp otrajam pensiju līmenim, ir ļoti zema. Tikko kā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar pētījumu centru SKDS aptaujā secināja, ka Latvijas iedzīvotāju uzticība pensiju sistēmai ir ārkārtīgi zema. Lielākā daļa aptaujāto pauduši pārliecību, ka pašreizējā pensiju sistēma nav ilgtspējīga, bet 51,4 procenti uzskata, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un iztikšana būs jānodrošina pašu spēkiem.
Iedzīvotājiem taujāts arī par otro pensiju līmeni, un arī te cilvēku ticība ir kritiska. 78 procenti no aptaujātajiem netic, ka pašlaik un nākotnē veikto iemaksu apjoms otrajā un trešajā (privātajā) pensiju līmenī nodrošinās pietiekamu finansiālu atbalstu vecumdienās papildus valsts nodrošinātajai pirmā līmeņa pensijai. Tāpat liela daļa cilvēku netic, ka valsts nākotnē spēs izmaksāt otrajā pensiju līmenī iemaksāto. Lielākā daļa cilvēku arī neatbalsta ideju otrā pensiju līmeņa naudu izmantot valsts budžeta problēmu risināšanai. Pretēji tam iedzīvotāji kā vienu no risinājumiem ieteikuši palielināt ne tikai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai, bet arī iemaksu apjomu otrajā pensiju līmenī.