Grozīs likumu, lai Latvijas valsts karogs Rīgas pils tornī plīvotu vienmēr

© F64

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 6.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas paredz noteikt valsts karoga lietojumu Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences - Rīgas pilī un vasaras rezidences Jūrmalā - arī ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta laikā, ciktāl valsts karoga lietošana šādos apstākļos ir savienojama ar cieņu pret valsts karogu,informē Saeimas Preses dienests.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 6.novembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, kas paredz noteikt valsts karoga lietojumu Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences - Rīgas pilī un vasaras rezidences Jūrmalā - arī ēkas kapitālremonta vai fasādes remonta laikā, ciktāl valsts karoga lietošana šādos apstākļos ir savienojama ar cieņu pret valsts karogu.

Latvijas valsts karoga lietošanu Rīgas pils Svētā gara tornī varēs pārtraukt tikai īslaicīgu neatliekamu apstākļu dēļ. Par valsts karoga lietošanu Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas valsts prezidenta rezidences Rīgas pilī un vasaras rezidencē Jūrmalā atbildēs Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Likumprojekts paredz noteikt, ka Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienās Latvijas valsts karogs kopā ar kaimiņvalstu karogiem jānovieto arī pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences.

Tāpat plānots paplašināt regulējumu, kas attiecas uz Latvijas valsts karoga novietošanu svētku dienās, nosakot, ka turpmāk arī 21.augustā, kas ir Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas diena, pie publisko personu, privātpersonu, personu apvienību ēkām un dzīvojamām ēkām būs jānovieto valsts karogs.

Likumā arī paredzēts, ka valsts karogs turpmāk plīvos ne tikai pie galvenās Saeimas ēkas, bet arī virs galvenās Saeimas ēkas.

Par likuma grozījumiem galīgajā lasījumā Saeima lems ceturtdien, 8.novembrī.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais