Latvijas bruņotie spēki ir pilnīgi negatavi cīņai - tie nevar aizstāvēt savu valsti, nedz sadarboties starptautiskajā līmenī, otrdien laikrakstā "Postimees" apgalvo Igaunijas drošības jautājumu eksperts Kārels Kāss, norādot, ka drošības jomā Latvija ir "tukša vieta".
Viņš arī atgādina, ka Igaunijas un Latvijas bruņotie spēki, kas pirms 20 gadiem atradās vienādās starta pozīcijās, patlaban atrodas diametrāli pretējās situācijās.
Kāss brīdina, ka Igaunijas dienvidu robeža ir pilnīgi neaizsargāta.
Kaut arī Igaunija teritorijas un iedzīvotāju skaita ziņā ir mazākā Baltijas valsts, tomēr 2012.gadā tā ir vienīgā valsts ar pastāvīgām aizsardzības spējām. Eiforijā krist nevajag, tomēr pamatā tas nozīmē, ka Igaunijas armija prot karot un aizstāvēt valsti, norāda eksperts.
Ar zināmām korekcijām to var teikt arī par Lietuvu, tomēr pavisam noteikti - ne par Latviju.
"Drošības jomā Latvija ir tukša vieta," uzskata Starptautisko aizsardzības pētījumu centra eksperts.
Teorētiski, ja izraisītos militārs konflikts, ņemot vērā neeksistējošo Latvijas armiju, Igaunijai neizbēgami nāksies aizstāvēt savu dienvidu robežu. Tā uzskata arī, piemēram, atvaļinātais Zviedrijas armijas ģenerālis Kārlis Neretnieks, kura senčos ir latvieši.
Pētījumā par Baltijas valstu aizsardzības spējām novembrī viņš rakstīja, ka Igaunija jau tagad ir galvas tiesu pārāka par pārējām valstīm un pēc dažiem gadiem šis pārākums kļūs vēl manāmāks.
"Jebkurš agresors no Igaunijas puses sastaps ilgu pretestību. Desmitgades beigās Igaunijas ieguldījums Baltijas jūras reģiona drošībā būs nozīmīgs," viņš rakstīja.
Publikācijas autors atzīst, ka tās virsraksts "Lielākos draudus Igaunijai rada Latvija" ir pārspīlējums, tomēr norāda - neapmierinātība ar to, ko dara un nedara Igaunijas dienvidu kaimiņi, ir izplatīta kā armijā un Aizsardzības ministrijā, tā arī drošības jomas ekspertu vidū.