Lindermans sola vērsties prokuratūrā saistībā ar CVK lēmumu neizsludināt parakstu vākšanu

Partijas "Par dzimto valodu" līderis Vladimirs Lindermans plāno vērsties prokuratūrā saistībā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem.

Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka viņa vadītā partija vērsīsies prokuratūrā pret CVK locekļiem, kuri balsojuši pret parakstu vākšanas otrās kārtas izsludināšanu, saistībā ar pilnvaru pārsniegšanu.

Tāpat kā atbilde uz šādu lēmumu būšot jau iepriekš Lindermana paustā ideja par Latgales autonomiju Latvijas sastāvā.

Komentējot šodienas CVK lēmumu, Lindermans arī prognozēja, ka palielināsies sabiedrības sašķeltība nacionālo jautājumu dēļ. Viņš arī sacīja, ka šādu CVK lēmumu varēja paredzēt negatīvo atzinumu dēļ, tomēr šoreiz valsts esot pārsniegusi noteiktu robežu, jo esot parādījusi, ka "nav lojāla ne tikai pret nepilsoņiem, bet arī pret pilsoņiem, kuri parakstījās par šo likumprojektu".

Kā ziņots, CVK šodien nolēma neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".

Likuma grozījumi netiks nodoti referendumam arī tāpēc, ka tie neatbilstot Satversmes 2.pantam un 1990.gada 4.maija deklarācijai, turklāt tie būtiski paplašinātu pilsoņu loku un ļautu apšaubīt Latvijas Republikas pēctecību.

CVK lēmums tika pieņemts balsojumā, kurā seši komisijas locekļi nobalsoja pret likumprojekta tālāku virzību, bet divi bija par. Par likumprojekta nodošanu tautas vērtēšanai nobalsoja "Saskaņas centra" virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas virzītā Ieva Gruziņa.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.