Vienotas spēļu automātu sistēmas ieviešana vienam uzņēmumam izmaksās ap pusmiljonu latu

© f64

Vienota azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmas ieviešana vienam uzņēmumam vidēji izmaksās ap pusmiljonu latu, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsvēra Latvijas spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Tāda ir summa, ko sagatavotāja koncepcijā norādījusi Finanšu ministrija, kas aprēķinājusi, ka azartspēļu organizētājam vienotās sistēmas ieviešana izmaksātu aptuveni 700 latu un vairāk, rēķinot uz vienu azartspēļu automātu. Latvijā vidēji vienam azartspēļu organizētājam ir 25 spēļu zāles, un katrā ir 25 azartspēļu automāti, līdz ar to vienotās sistēmas vidējās iespējamās ieviešanas izmaksas uz 625 azartspēļu automātiem būtu 473 500 latu.

Izmaksas azartspēļu organizētājiem būs jāsedz no pašu līdzekļiem. Taču, ja kādam uzņēmumam neizdotos nodrošināt šīs izmaiņas līdz 2018.-2019.gadam visās uzņēmuma spēļu zālēs, rezultātā tas varētu turpināt darbu ar tik automātiem, cik reģistrēti vienotajā sistēmā. Pārējos, kas nav reģistrēti, ekspluatēt būs aizliegts. Tāpēc nozares pārstāvji aicina valdību nesteigties ar sistēmas ieviešanu, jo, lai to ieviestu, uzņēmumiem nepieciešams vēl nopelnīt līdzekļus, ko ieguldīt sistēmas ieviešanas nodrošināšanā. Ja nebūs milzīgi satricinājumi ekonomikā, nozares pārstāvji pauž cerību, ka jaunās sistēmas ieviešanai līdzekļi pietiks, skaidroja Ludeks.

Izmaksas galvenokārt veido vienotā tīkla izveide katrā spēļu zālē, tehniskās ierīces, kas nodrošina informācijas nodošanu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā sistēmā, norādot spēļu aparātus. Izmaksās ietilpst arī datoru, programmu un uzņēmuma kopējā servera nodrošinājums.

Runājot par vienoto sistēmu, Ludeks atzīmēja, ka tās nolūks ir saslēgt vienotā tīklā visus spēļu automātus, kas Latvijā reģistrēti. Centrālais spēļu automātu uzraudzības un novērošanas serveris atradīsies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā kas, izmantojot savu datorsistēmu, varēs uzraudzīt un pārbaudīt katru spēļu automātu, neizejot no savām telpām.

Saskaņā ar FM ziņojumu šī gada 1.jūnijā Latvijas teritorijā tika ekspluatēti 7913 azartspēļu automāti, kas izvietoti 322 spēļu zālēs un piecos kazino.

Attiecībā uz azartspēļu organizētāju ieguvumu LSBA valdes priekšsēdētājs atzīmēja, ka uzņēmējiem būtu iespēja apsekot un pārbaudīt sava uzņēmuma spēļu automātus. Taču, lai nenotiktu nesankcionēta piekļuve kāda uzņēmuma sistēmai, plānots izstrādāt arī īpašu drošības sistēmu.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja ieceri ieviest vienotu azartspēļu automātu kontroles un uzraudzības sistēmu.

Tādējādi tiks pilnveidota azartspēļu nozares uzraudzības sistēma, nodrošinot iespēju operatīvi sekot līdzi azartspēļu automātu darbībai un naudas plūsmai. Tas ļaus samazināt spēļu vietās veicamo pārbaužu laiku, nodrošināt spēlētāju interešu aizsardzību, kā arī samazināt nelikumīgo darbību iespējamību azartspēļu organizēšanā, skaidro Finanšu ministrija (FM).

FM pārstāvji skaidroja, ka diskusijās ar nozares pārstāvjiem un ņemot vērā Igaunijas pieredzi, nolemts, ka ir jāpiemēro piecu gadu pārejas periods, lai komersanti varētu sagatavoties gaidāmajām izmaiņām.

Latvijā

Lielais kritušo skaits abās karojošajās pusēs 1944. gada kaujās par Bausku apliecināts ar vārdiem no vietējā avīzē “Bauskas Darbs” 1945. gada 9. jūnijā publicētas Bauskas apriņķa Tautas veselības nodaļas prasības pilsētas izpildu komitejai šos līķus beidzot tomēr apglabāt.

Svarīgākais