Probācijas dienesta darbiniekiem algas palielināt neļauj normatīvie akti

Valsts probācijas dienests (VPD) vakar nosūtījis atbildes vēstuli Latvijas Probācijas darbinieku arodbiedrībai (LPDA), norādot, ka tās izvirzītās prasības - pamatalgas palielināšana līdz 400 latiem mēnesī "uz rokas" no 2013.gada 1.janvāra un piemaksas palielināšana par darba bīstamību vismaz līdz 10% no pamatalgas - nav izpildāmas.

Kā aģentūru LETA informēja VPD vadītāja vietnieks Mihails Papsujevičs, atbildes vēstuli arodbiedrībai parakstījis dienesta priekšnieks Aleksandrs Dementjevs. Vēstulē norādīts, ka LPDA algu palielināšanu prasītajā apmērā nemaz neatļauj normatīvie akti.

VPD priekšnieks arī aicinājis arodbiedrību nodalīt nozares vadības kompetenci no lēmējvaras kompetences, proti, neprasīt priekšniecībai to, kas faktiski nav tās spēkos.

Bez tam atbildes vēstulē norādīts, ka LPDA, mēģinot atrisināt radušos problēmsituāciju, īsti nav ievērojusi Darba strīdu likumā noteikto procedūru - tā nav aicinājusi uz sarunām VPD vadību, atzina Papsujevičs.

LPDA priekšsēdētāja Anita Romānova aģentūru LETA informēja, ka ir saņēmusi Dementjeva parakstīto atbildes vēstuli un iepazinusies ar to, taču par tālāko rīcību arodbiedrība lemšot valdes sēdē, kas notiks rītdienas, 31.oktobra, pēcpusdienā.

Romānova neesot gluži vienisprātis ar VPD atbildes vēstulē pausto, taču precīza arodbiedrības nostāja tikšot formulēta, visai valdei sanākot kopā. Visticamāk, rīt plānotajā valdes sēdē arī tiks lemts par trīs līdz četru LPDA pārstāvju izvirzīšanu turpmākai strīda risināšanai ar VPD.

Kā ziņots, LPDA pagājušajā nedēļā VPD vadītājam nosūtīja iesniegumu, pieprasot jau no 2013.gada 1.janvāra nodrošināt darbinieku mēneša pamatalgu vismaz 400 latu apmērā pēc nodokļu nomaksas, kā arī piemaksu par darba bīstamību, kas būtu ne mazāka kā 10% no pamatalgas. Turklāt arodbiedrība prasīja to izdarīt, neatlaižot nevienu VPD darbinieku.

LPDA solīja, ka gadījumā, ja trīs dienu laikā VPD vadītājs uz šo iesniegumu neatbildēs vai atbildēs noraidoši, arodbiedrība viņam iesniegs domstarpību protokolu un pieprasīs kolektīvo interešu strīdu izšķirt izlīgšanas komisijā, kas būs jāizveido septiņu dienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.

Ja puses septiņu dienu laikā nevienosies par strīda izšķiršanu ar samierināšanas metodi, LPDA sāks gatavoties streikam, kas izpaudīsies kā pilnīga vai daļēja darba pienākumu izpildes pārtraukšana, līdz arodbiedrības prasības tiks apmierinātas, solīja LPDA.

Arodbiedrība pauda pārliecību, ka turpmāku protesta akciju organizēšana ar mērķi nodrošināt tās prasību izpildi ir absolūta nepieciešamība.

Jau uzreiz pēc LPDA iesnieguma saņemšanas Papsujevičs aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arodbiedrības prasības nav izpildāmas. "Var runāt par kādu summu, kas tiks pietuvināta 400 latiem, bet 400 latu "uz rokas" - pie konkrētās budžeta dispozīcijas tas nav iespējams. Pie tam LPDA prasība ir paaugstināt atalgojumu bez darbinieku atlaišanas, tomēr vienīgais veids, kā izpildīt arodbiedrības prasību par algu palielināšanu, būtu atlaist konkrētu skaitu darbinieku," atzina Papsujevičs.

"Ir jāsaprot, ka VPD vadītājs nav "naudas izgatavotājs", un izšķiršanās par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam patlaban ir Saeimas rokās," savu viedokli pauda VPD priekšnieka vietnieks.

"Dienesta vadītājs rīkojas ar tiem budžeta līdzekļiem, kādi viņam ir piešķirti kārtējam gadam. Ja runa ir par šo gadu, tad nevienu no minētajām prasībām izpildīt fiziski nav iespējams," paskaidroja Papsujevičs.

Kā ziņots, lielāku atalgojumu un sociālos labumus probācijas darbinieki cenšas panākt jau vairākus mēnešus. 21.septembrī LPDA rīkoja piketu pie Ministru kabineta, pulcējot vairāk nekā 150 probācijas darbinieku no visas Latvijas.

Probācijas darbinieki piketā vēlējās panākt visu VPD funkciju, kā arī 40 stundu darba nedēļas atjaunošanu jau no 2013.gada 1.janvāra, nevis pakāpeniski trīs gadu laikā, kā to paredz valdībā sagatavotie un patlaban jau izskatīšanai Saeimā nodotie likumprojekti. Tāpat tika uzstāts uz darba algas palielināšanu un piemaksu par darba bīstamību palielināšanu no 1% līdz 10%.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.