Otrdien, 30. oktobrī, valdībā atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, kas paredz nodrošināt kvalitatīvu un ērtu pasta pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Patlaban universālā pasta pakalpojuma fonda finansēšanai nav plānots izmantot valsts budžeta līdzekļus, taču Saeima var nolemt mainīt zaudējumu segšanas avotus, šodien žurnālistiem teica Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis.
Viņš norādīja, ka saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu fondu, no kura jāsedz zaudējumi universālā pastapakalpojuma sniedzējam, var finansēt no komersantu iemaksām, valsts budžeta vai abiem šiem avotiem. Iepriekš likums paredzēja kombinēto variantu, taču šogad valdība nolēma, ka jāmaksā komersantiem, kuri strādās peļņu nesošās vietās.
Vaicāts, vai ministrija aizstāvēs ideju, ka jāizmanto arī valsts budžets, Beļskis vien norādīja, ka tā sniegs visu informāciju par dažādiem scenārijiem, slogu komersantiem u.c.
SM pārstāvis teica, ka fondam jāsāk darboties no 2013.gada, taču reālie skaitļi par zaudējumiem un pastauzņēmumu darbību būs zināmi 2014.gadā. Pēc viņa teiktā, 2011.gadā zaudējumi no universālā pakalpojumasniegšanas saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) informāciju bija vairāk nekā 100 000 latu apmērā. Tam tikusi novirzīta Latvijas Pasta peļņas daļa, kas netika ieskaitīta budžetā.
Viņš atzina, ka komersantiem ir svarīgi zināt vismaz aptuveno likmi, lai plānotu budžetu, tāpēc patlaban jāpasaka vismaz latiņa, ar ko rēķināties.
Beļskis norādīja: nav ne mazāko šaubu, ka pasta pakalpojumi arī lauku teritorijās tiks nodrošināti līdzvērtīgā apjomā līdz ar liberalizāciju. Vienu gadu - līdz 2013.gada beigām - universālo pasta pakalpojumu sniegs Latvijas Pasts, bet nākamā gada laikā tiks izsludināts konkurss.
Šodien valdība atbalstīja grozījumus Pasta likumā, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu un sagatavoties tirgus liberalizācijai no 2013.gada. Ar grozījumiem tikšot arī novērsti negodīgas komercprakses riski. Beļskis skaidroja, ka zem normas, kas ļauj uzņēmumiem pašiem izplatīt savu pastu, tikušas veidotas shēmas, tādējādi tika apiets normatīvais regulējums, kas attiecas uz pasta komersantiem.
Būtiskas izmaiņas skar universālā pakalpojuma sniedzēja noteikšanu, regulējumu un tiesības, nosakot, ka šādupakalpojuma sniedzēju noteiks konkursa kārtībā ar SPRK starpniecību, skaidroja Beļskis. Likumā arī tiks noteiktspakalpojuma grozs, kas līdz šīm tika noteikts SPRK dokumentos.
Grozījumiem tiks lūgts noteikt steidzamības statusu, jo SM līdz gada beigām vēl jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.
Valdībai iesniegtie dokumenti liecina, ka SM arī izstrādājusi divu scenāriju analīzi - ja universālo pasta pakalpojumupēc 2012.gada 31.decembra turpina sniegt Latvijas Pasts vai to pārņem cits komersants.
Pirmajā gadījumā universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu apmērs uzņēmumam 2013.gadā provizoriski varētu būt 843 672 lati. Ja saistības tiktu uzliktas citam pasta komersantam, šādam uzņēmumam būtu jānodrošina virkne prasību, piemēram, minimālais pasta pakalpojuma sniegšanas vietu skaits, minimālais vēstuļu kastīšu skaits, pasta sūtījumu piegādes reižu skaits utt. Pasta komersantam būtu nepieciešams uzturēt pastapakalpojuma sniegšanas vietas, kas vidēji katra aizņem 56 kvadrātmetrus, uzturēt pastnieku tīklu - orientējoši 1400 darbinieki un 600 transporta vienības, uzturēt vēstuļu kastīšu skaitu pēc atbilstošām prasībām, pastapakalpojumu sniegšanas vietu darbībai nodarbināt darbiniekus - orientējoši 1200, uzturēt pasta sūtījumu šķirošanas vietas u.c.
Kā norāda SM, minēto resursu nodrošināšanai pasta komersantam būtu nepieciešams veikt ieguldījumus daudzu miljonu latu vērtībā, kas sadārdzinātu pasta pakalpojumu izmaksas un būtiski palielinātu universālā pastapakalpojuma sniedzējam kompensējamo summu.