Grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz deputāta amatu noteikt par pamatdarbu, nav pamata, jo no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nav dzirdēti nekādi konkrēti skaidrojumi par darba pienākumiem, ko, pieņemot šos grozījumus, deputāti veiks, "Rietumu Radio" atzina Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija).
"Pieņemot grozījumus, ir jānosaka reālas funkcijas, ko deputāti veic, - vai, izdomājot šos pienākumus, nesanāks tā, ka lēmējvara iejauksies izpildvaras darbā," sacīja Sesks, norādot, ka pašvaldībās primāra ir saimniecisko jautājumu risināšana. Kā uzsvēra Liepājas mērs, nosakot deputātu amatu par pamatdarbu, nav skaidrības par deputātu funkcijām. "Vai tas nozīmē, ka Liepājas gadījumā 15 deputāti būs domes priekšsēdētāja vietnieki? Tādas atbildes no ministrijas neesam saņēmuši," sacīja Sesks.
Viņš arī prognozē, ka, nosakot deputātu amatu par pamatdarbu, būtiski palielinātos pašvaldību budžeta izdevumi, un ministrijas iecerētie amatu savienošanas ierobežojumi var radīt situāciju, ka deputāta pienākumus nevēlēsies uzņemties dažādu jomu profesionāļi, "kuri, iespējams, būtu gatavi deputāta amatā strādāt bez samaksas, dodot savu ieguldījumu, zināšanas un pieredzi savas pilsētas attīstībā".
"Viņi nepametīs savu pamatdarbu un nestrādās tikai kā pašvaldību deputāti," uzskata Liepājas mērs. Viņš atgādina, ka dažos iepriekšējos sasaukumos Liepājas domē deputātu amatu, piemēram, ieņēmuši uzņēmēji Uldis Pīlēns, Kirovs Lipmans, kuriem deputāta atalgojums nav bijis svarīgs.
Kā ziņots, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas paredz deputāta amatu noteikt par pamatdarbu.
LPS iebilst pret Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pausto pārliecību, ka pamatā domes deputāts strādā pilnu darba laiku. Savienības vadītājs Andris Jaunsleinis vēstulē ministrijai prasa skaidrojumu šim apgalvojumam, jo uzskata, ka tādam nav pamata.
Tāpat LPS uzskata, ka grozījumi līdz ar to spēkā stāšanos radīs finansiālu ietekmi uz pašvaldību budžetiem - gan nodrošinot deputātiem darba telpu, autotransportu. Turklāt grozījumos nav noteikti arī deputātu pienākumi.
Komentējot plānoto deputātu skaita samazinājumu un amatu savienošanas ierobežojumu noteikšanu, LPS norāda, ka iespējamais deputātu skaita samazinājums un amatu savienošanas ierobežojumi automātiski neradīs deputātiem pienākumus un attiecīgi pilnu darba laiku.
VARAM izstrādātie grozījumi paredz deputāta amatu pašvaldībās noteikt kā pamatdarbu, nosakot šī amata pienākumiem atbilstošu atlīdzību. Grozījumi gan neizslēdz iespēju deputāta pienākumus veikt arī no darba brīvajā laikā, jo visās pašvaldībās saglabāsies noteikts personu loks, kam būs atļauts ieņemt deputāta amatu, turpinot pildīt savus pienākumus līdzšinējā darbavietā, taču ar šo likumprojektu tiks veicināta algotu deputātu amatu ieviešana.
Likumprojekts paredz izslēgt normu, kas nosaka, ka deputāta pilnvaras tiek realizētas no darba brīvajā laikā.
VARAM uzskata, ka ir nepieciešams veicināt pašvaldības domes deputātu profesionalizāciju un paaugstināt domju darba tiesiskumu. To var panākt, izveidojot deputāta amatu par pamatdarbu, veicinot deputātu pilnvērtīgu iesaisti pašvaldības darbības nodrošināšanā un paaugstinot deputātu atbildību par veicamajiem amata pienākumiem, pārliecināta ir ministrija.
VARAM skaidro, ka reizē ar citiem likumu grozījumiem, kas paredz samazināt deputātu skaitu pašvaldībās un noteikt darbības ierobežojumus deputātiem, tautas pārstāvjiem pašvaldību domēs būs gan vairāk darba, gan arī nebūs iespēju savienot darbu ar amatiem administrācijā, iestādēs un kapitālsabiedrībās. Tas nozīmēs, ka deputāti domē strādās kā pamatdarbā, līdz ar to vairāk laika varēs veltīt savu deputāta amata pienākumu apzināšanai un godprātīgai izpildei, iepazīties ar vispusīgu informāciju, kas nepieciešama amata pienākumu veikšanai, tajā skaitā lēmumu pieņemšanai domes sēdēs, jautājumu izskatīšanai komiteju un komisiju sēdēs, kā arī darbam citās pašvaldības institūcijās un komunikācijā ar pašvaldības iedzīvotājiem un uzņēmējiem.