Ja Latvijas pašvaldību savienībai (LPS) izdosies panākt kaut minimālas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, ņemsim ziedus un konfektes un atgriezīsimies, - LNT raidījumā "900 sekundes" par iespējamo Rīgas domes atgriešanos LPS sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).
Uškavos norādīja, ka pēc Rīgas domes izstāšanās LPS kļuvusi daudz aktīvāka, tai ir stingrāka nostāja nodokļu sadalījuma jautājumā. Rīgas mērs sacīja, ka pilnīgi attiecības ar LPS Rīgas dome nav pārtraukusi, - tā joprojām sēdēm varēs izmantot Rīgas domes telpas bez maksas, kā varēsim, vēl atbalstīsim.
Rīgas dome joprojām turpina darboties Latvijas Lielo pilsētu asociācijā, kura, pēc Ušakova teiktā, strādājot daudz aktīvāk, lai gan arī tai, līdzīgi kā LPS ar valdošajām partijām "nav īpašu attiecību un atbalsta".
Pašvaldību pašreizējās attiecības ar valdību Ušakovs nodēvēja kā "nekādas", arī pašā koalīcijā ir daudz nesaskaņu un nav jūtams atbalsts tās iekšienē. Kā piemēru Ušakovs minēja pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (RP) aktivitātes attiecībā uz Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanu vai izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa reformas.
"Sprūdžs vismaz kaut ko mēģināja darīt, "Vienotība" iestājās pret. "Vienotība" ir nožēlojamā stāvoklī - te bija kopā ar Lembergu, te pret, tagad tai vairs nav nekādas vēlmes apkarot oligarhus," uzskata Ušakovs.
Rīgas domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka jautājums par Sprūdža demisiju pašlaik nav aktuāls, "mēs kā pašvaldība gribam sadarboties ar ministriju".
Jau ziņots, ka Rīgas dome ārkārtas sēdē pirms nedēļas , 23.oktobrī, pēc vairāk nekā divas stundas ilgām debatēm nolēma izstāties no LPS. Par Rīgas domes izstāšanos no LPS balsoja 31 deputāts, pret bija 13 deputāti, bet atturējās divi domnieki.
LPS un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 27.septembrī parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu. Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija IIN sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Vienlaikus valdībā tiks veidotas divas dotāciju programmas - 5,6 miljoni latu tiktu piešķirti novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, bet 5,9 miljoni latu - četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Pēc šīs vienošanās Rīgas domes vadība nekavējoties paziņoja, ka aptur savu darbību LPS, jo tā atkāpās no prasības palielināt IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%. Pašvaldības tādējādi būtu ieguvušas papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā.