Rīgas lidostā kaija salauž lidmašīnas dzinēju; lidmašīnai strauji jābremzē uz skrejceļa
Mērfija likums attiecas arī uz Rīgas lidostas ikdienas darbu – dienā, kad skrejceļu tuvumā nebija manāma gandrīz neviena dzīva radība, vienīgā apkārt klimstošā kaija pamanījās ieskriet aviokompānijas Turkish Airlines lidmašīnas dzinējā.
Putns, protams, pagalam. Dzinējam saliektas pāris lāpstiņas, bet Kipras viesnīcās latviešiem rezervētās istabiņas 21. oktobra naktī tā arī palika tukšas. Kopumā šogad reģistrēts apmēram 30 dažādu incidentu, kuros lidmašīnas sadūrušās ar dzīvām radībām. Šis bija viens no nopietnākajiem.
Konkrētajā gadījumā sadursme notika, lidmašīnai vēl esot uz zemes. Viena no reisa pasažierēm Ilona Neatkarīgajai stāsta, ka lidmašīna uz skrejceļa jau bija uzņēmusi pieklājīgu ātrumu, bet tad pēkšņi strauji bremzējusi un apstājusies. Nekādu būkšķi gan nemanīja. Kapteinis mikrofonā paziņoja, ka dzinējā ir tehniska problēma. Lidojums tika pārcelts par vienu dienu, cilvēkiem apmaksāja taksometrus, pusdienas, kam vajadzēja – viesnīcas. Tikai vēlāk darbinieki pateikuši, ka pie vainas bijuši putni.
Dzintra Guļāne stāsta, ka izdevumi šādos gadījumos ir lieli – pasaules aviācijai kopumā sastapšanās ar dzīvo dabu izmaksā ap 1,3 miljardus dolāru gadā. Dzintra ir lidostas Rīga putnu un dzīvnieku kontroles speciāliste, pati smejoties sevi sauc par putnubiedēkli, bet kolēģi cienīgi dēvē – par putnu Dzintru.
Ar beigtām vārnām uz jumta
Dzeltenmelnām šaha laukuma rūtīm trafaretā mašīnā viņa riņķo pa visu lidlauka teritoriju un gādā, lai savvaļas dzīvības te būtu pēc iespējas mazāk. Raida skaļruņos putniem saprotamus trauksmes signālus – speciālais dators runā 14 sugu balsīs. Dumjākus putnus šādi izdodas aizbiedēt, bet problēmas esot ar vārnām. Izdzirdot viltoto palīgā saucienu, viņas nevis mūk, bet dodas glābt nelaimē nokļuvušo sugas māsu. Sākumā, aizvilinātas lidlauka malā, viņas konstatēja, ka palīdzību prasa jocīga dzelzs kaste ar tanti iekšpusē, un lidojušas atpakaļ uz skrejceļu. Tomēr Dzintra atrada risinājumu – izveidoja mulāžas no divām beigtām vārnām un uzsēja pie skaļruņiem. Tagad Dzintra mašīnā brauc pa priekšu, skaļruņi ķērc, 200 vārnas viņai seko, bet tīrās debesīs, putnu netraucētas, laižas lidmašīnas. Protams, simtprocentīgi tīras tās izslaucīt nav iespējams. Pat karstākās darbadienās liekot lietā signālraķetes.
Dienā, kad notika sadursme, no astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā pavisam tika reģistrēti 27 putni. Ja salīdzina ar jūniju, kad dienā lidostā apgrozās apmēram 30 000 spārnaiņu, tas nebija nekas. «Un tomēr viena muļķa kaija pamanījās ieskriet dzinējā. Nu Mērfijs – kas gan cits!» secina Dzintra. Starptautiskajos normatīvos pieņemts, ka pieļaujama ir viena sadursme uz tūkstoš lidojumiem. Pie mums šis skaitlis ir 0,36. Vairākumā incidentu vienīgais upuris ir pats putns vai kāds dzīvnieks uz zemes. Pērn notika arī viena smagāka sadursme – lidmašīnas Fokker spārnā ietriecās zoss un pārsita degvielas vadu. Nosēsties tomēr izdevās.
Zoodārzs lidostā
Kopumā lidostas teritorijā uzskaitītas 69 putnu sugas. Braucot mašīnā, katrs pamanīts putns tiek reģistrēts datorā, arī lidojuma virziens, skaits. Paralēli Dzintrai testa režīmā putnus novēro arī jaunais putnu radars. Statistika ļauj veidot kopējo bildi – saprast putnu paradumus un viņu radīto apdraudējumu. Taču arī četrkājaiņu klātbūtne lidostā nav pieļaujama, ja vien viņi neatrodas bagāžas būros. Tas pats Mērfijs, kas vienīgo kaiju iesūtīja dzinējā, var arī patriekt lapsu zem priekšējās šasijas, un tad lidmašīna slīdētu. Dzintra trīs reizes piesit pie mašīnas plastmasas paneļa. Tāpēc arī visa pārējā dzīvība tiek biedēta projām vai izķerta. Žogam zem zemes uztaisīts dziļāks siets. Alas tagad izrakt grūtāk. Bet rudastes, vienalga, pamanās rakt un rāpties pāri dzeloņdrātīm. Elektrisko ganu pieslēgt nevar, jo tas izraisītu traucējumus aeronavigācijas instrumentos. Reiz pa lapsas alu lidlaukā bija pamanījusies ielīst pat stirna. Tagad gan vairs nav redzēta, tāpat kā jenotsuņi un eži. «Lopiņi laikam pamazām saprot, ka te viņi nav gaidīti.» Uz skrejceļa reiz izlīdis pavisam maziņš lapsēns, tagad viņš mīt kādā briežu dārzā Jēkabpilī.
Kaķu barotāji, zaļie un bebri
Lidostai ir īpaši svarīgas attiecības ar kaimiņiem. Kad netālu darbojusies zvēraudzētava, strādāt bija sevišķi grūti. Vispirms kopā ar ūdelēm paēdusi vakariņas, kraukļu kolonija devās pa diagonāli pāri lidlaukam nakšņot uz radiotorņa jumtu. Un tā katru vakaru ap pulksten 19. Par laimi, līdz ar zvēraudzētavu pazuda arī kraukļi. Taču vienmēr uzrodas kādi jauni apstākļi.
AirBaltic darbiniekiem, piemēram, esot tieksme piebarot klaiņojošos kaķus – Dzintra uzskaitījusi, ka deportējusi no lidostas 107 minčus.
Vēl trakākas idejas bija nākušas galvā vides pētniekiem. Viņi izdomāja paplašināt ornitoloģisko liegumu – Melnā ezera purvu. Pārrakt grāvjus, lai kļūst vēl mitrāks. Dzintra tad gājusi un skaidrojusi zaļajiem, kas notiek, ja paaugstinās gruntsūdens līmenis, putniem ir vairāk knišļu, ko ēst, un uz skrejceļa sāk rāpties sliekas, pievilinot kaiju mākoņus. Zaļie sapratuši, ka arī viņiem un viņu bērniem kādreiz jākāpj lidmašīnās, tāpēc lidostas pārpurvošanas ideju metuši pie malas. Tagad vēl jāpanāk līdzīga sapratne bebru populācijā, taču ar viņiem pārrunas nesokas. Tāpēc nākas sadarboties ar medniekiem.