Jaunajā vienotajā sabiedriskajā medijā kultūras programmu apjomam Latvijas Televīzijā (LTV) jābūt divreiz lielākam, liecina Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apkopotie ekspertu, LTV un Latvijas Radio (LR) darbinieku viedokļi.
Kā norāda NEPLP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece, kultūras lomas un nozīmes palielināšana kā viens no galvenajiem uzdevumiem izvirzīts ekspertu, LTV un LR darbinieku diskusijās par jauna sabiedriskā medija satura jautājumiem.
"Līdzās sabiedrības intereses aizstāvošām ziņām un pētniecībai tieši nacionālā kultūra ir jebkuras Eiropas valsts sabiedriskā medija fokusā. Piemēram, Somijas sabiedriskajam medijam ir divas misijas - demokrātijas un nacionālās kultūras stiprināšana. Latvijas kultūra sabiedriskajā medijā nozīmē gan dziesmu un deju svētku iemūžināšanu, gan teātra izrādes latviešu valodā, gan mūzikas notikumu tiešraidi, gan raidījumus un diskusijas par literatūru, kino, vizuālo un tautas mākslu, gan populāro kultūru, kas attīsta latvisko identitāti. Līdz ar jauna sabiedriskā medija izveidi Latvijas mākslai un kultūrai ir jābūt atspoguļotai un pieejamai jaunā, 21.gadsimtam atbilstošā kvalitātē. Jāuzsver, ka Latvijas kultūras stiprināšana ir nepārprotams sabiedriskā medija uzdevums, kuru nekad nevarēs pilnā mērā pildīt komerciālas raidorganizācijas," norāda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants.
Kultūras eksperti un LTV un LR darbinieki darba grupās ir uzsvēruši, ka kultūras loma sabiedriskajā medijā būtu jāpalielina, gan veicot arhivēšanas funkciju (teātra izrādes, koncerti, kultūras raidījumi u.c.), gan veidojot modernus radio un televīzijas iestudējumus latviešu valodā. Tāpat ir jāizveido vienota interneta platforma kultūras programmām radio un televīzijā, kurā būtu iespējams sekot līdzi gan aktuālajiem kultūras raidījumiem un notikumiem - koncertiem, teātra izrādēm, izstādēm u.c., gan arī par brīvu noskatīties to ierakstus arhīvā.
Saskaņā ar veiktajām aptaujām 54% Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieku un 52% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas interesējas par kultūru, uzskata, ka Latvijas Televīzijā kultūras raidījumu ir par maz (pētījumu uzņēmuma "FACTUM" dati). Pašreiz abos LTV kanālos (LTV1 un LTV7) kultūras tematikai ir atvēlēti 4% raidlaika jeb 480 stundas gadā, no kurām lielāko daļu veido dažādu raidījumu un ierakstu atkārtojumi. Savukārt Eiropas sabiedriskajos medijos kultūrai nereti ir veltīts atsevišķs kanāls, kurā mēdz būt atspoguļotas arī izglītības un zinātnes tēmas. Tādējādi Eiropas sabiedriskajos medijos kultūrai tiek veltīti līdz pat 15% raidlaika.
Jāatzīmē, ka LR kultūras un izglītības tēmām velta 14% raidlaika jeb 5068 stundas gadā, ko eksperti un LR darbinieki vērtē kā pietiekamu apjomu un saredz labas iespējas šo saturu atspoguļot arī vienotajā televīzijas un radio interneta platformā kultūras tematikai. Vienlaikus tiek izvērtētas iespējas LR paspārnē uzturēt vismaz vienu profesionālu mūzikas izpildītāju kolektīvu.
Kā zināms, NEPLP vadībā patlaban notiek jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcijas detalizācija, un par sabiedriskā pasūtījuma izstrādes jautājumiem ir notikušas jau sešas diskusijas, bet plānotas vēl trīs. Kopējais diskusiju dalībnieku skaits - 102 mediju un atbilstīgo nozaru speciālisti.
Diskusijās par kultūras raidījumiem ir piedalījušies eksperti, kuru vidū ir Gunda Vaivode un Inga Saksone (LR3), Kārlis Dagilis un Eduards Liniņš (LR), Ieva Struka (Latvijas Radošo savienību padome), Māra Lāce (Latvijas Nacionālais mākslas muzejs), Antra Cilinska (Jura Podnieka studija), Līga Marcinkēviča (žurnāls "Studija"), Valdis Labinskis (brīvais žurnālists), Ieva Rozentāle (LTV), Ilze Gailīte Holmberga (Nacionālais kino centrs), Anna Iltnere (portāls "ArtTerritory"), Gunta Sloga (Sorosa fonds Latvija) un citi.