Valsts Valodas centrs (VVC) šogad sodījis vairāk nekā 900 atbildīgās personas par neprecīzu vai nepilnīgu tulkojumu precēm, kas ievestas no citām valstīm, - Latvijas Radio sacīja VVC Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.
Pārsvarā šādi tulkojumi ir nepārtikas precēm, vainīgie parasti ir mazie uzņēmumi, kas importē preces no Krievijas, Ķīnas, citām valstīm. "Latvija ir pārāk maza valsts, lai preces ražotājs pievienotu informāciju arī latviešu valodā, tāpēc nepieciešamas uzlīmes ar tulkojumu latviski," skaidroja Kursītis.
Kopumā šogad VVC saņēmis 935 dažādas sūdzības par latviešu valodas nelietošanu, no tiem aptuveni 60% par valsts valodas nepietiekami profesionālu lietošanu apkalpojošajā sfērā, kur galvenie pārkāpēji ir frizieri, pārdevēji, apsargi.
No kopējā sūdzību skaita 6-7% ir par uzrakstiem un izkārtnēm, kas nav valsts valodā. Šajā ziņā, pēc Kursīša teiktā, visvairāk "grēko" Rīga, pozitīvi izceļas Daugavpils.
Viņš norādīja, ka ļoti daudz uzrakstu ir tikai angļu valodā. "Tas ir latvieša raksturā, - cenšas pielīst jebkuram, kurš maksā naudu," skaidroja Kursītis, norādot, ka, visticamāk, angliskie uzraksti paredzēti tūristu pievilināšanai.
VVC cenšas sodīt arī valsts valodas nelietotāju internetā, kur bieži vien uzņēmumiem mājas lapas ir tikai krievu valodā. "Latvijā krievu valodu prot vairāk nekā 80% iedzīvotāju, uzņēmējam pietiek ar to klientu daļu. Taču sodām arī tādus, pārkāpums tiek novērsts," skaidroja VVC inspektors, piebilstot, ka ne vienmēr izdodas novērst pārkāpumus, lai tie neatkārtotos.
VVC strādā 16 inspektori, no tiem seši Rīgā.
Kursītis sacīja, ka administratīvais sods par pārkāpumu nav pārāk liels, taču tas neesot arī pārāk patīkams. "Soda apjoms nav galvenais, galvenā ir sabiedrības attieksme. Ja tā ir pielaidīga, kaut ko panākt ir grūti. Latvieši ir labi vagari un kalpi, bet nespēj būt labi saimnieki savā zemē," sacīja Kursītis.