Tikai divi procenti aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pilnībā pārliecināti, ka pensiju sistēma nodrošinās viņu vecumdienas, bet vairāk nekā puse – 51,4 procenti – uzskata, ka uz pašreizējo valsts nodrošināto pensiju sistēmu nemaz nevar paļauties un iztikšana vecumdienās jānodrošina saviem spēkiem, liecina pētījumu centra SKDS sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju veiktais pētījums.
Tāpat iedzīvotāji netic, ka nākotnē valsts spēs izmaksāt otrajā pensiju līmenī uzkrāto pensiju, un 57 procenti aptaujāto pensiju sistēmu neuzskata par ilgtspējīgu. «Šis stāsts ir par uzticības krīzi. Tā lien caur visām šuvēm,» aptaujā iegūtos rezultātus komentē SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Tomēr, pēc A. Kaktiņa domām, uzticības krīze pensiju sistēmai ir saistīta ar neuzticību politiķiem. «Un ja cilvēki neuzticas tiem, kuri veido sistēmu, un vēlas veikt reformas, nav iespējams panākt uzticību pašai sistēmai,» uzsvēra sabiedrības domas eksperts. Tāpēc tikai ar pašas pensiju sistēmas uzlabošanu un pulēšanu situācija kopumā neatrisināšoties. Aptaujā iedzīvotājiem arī vaicāts, kādu pensiju viņi vēlētos saņemt nākotnē un kādu viņi paredz saņemt? Lielākais īpatsvars – tuvu trešdaļai aptaujāto – domā, ka saņems pensiju robežās no 100 līdz 200 latiem, bet apmēram piektdaļa – no 200 līdz 300 latiem. Savukārt saņemt cilvēki, protams, vēlētos daudz lielākas pensijas. Lielākais īpatsvars – 22 procenti – vēlētos vecumdienas pavadīt ar 400–500 latu pensiju, bet lielāku par 500 latiem – vismaz piektdaļa. Aptauja parāda, ka ir iedzīvotāji, kuri arī vēlētos saņemt vien mazāko pensiju – līdz 200 latiem, tā atbildējuši seši procenti. Pašlaik šis ir vidējais pensijas apmērs valstī.
Aptaujā atklājies, ka cilvēki – 78 procenti – netic arī tam, ka pietiekamu atbalstu vecumdienās spēs nodrošināt 2. un 3. pensiju līmenī veiktie maksājumi. Ņemot vērā iedzīvotāju neticību ne pensiju sistēmai kopumā, ne tās līmeņiem, kuri izveidoti, lai papildus pirmā līmeņa (solidaritātes sistēmas) pensijai varētu veikt papildu uzkrājumus, pētnieki aptaujā taujāja, kādi uzlabojumi būtu jāveic, lai pensiju sistēma kļūtu ilgtspējīgāka. Piektdaļa domā, ka nepieciešams palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu, kas tiek novirzīta pensiju kapitāla veidošanai un pašlaik ir 20 procenti no kopējām 35,09 procentu sociālajām iemaksām. Tikpat cilvēku domā, ka nepieciešams palielināt iemaksu apjomu 2. pensiju līmenī, jo pašreizējie divi procenti no sociālās apdrošināšanas iemaksām ir par maz. Lielākā daļa aptaujāto domā, ka vajadzētu kādus citus uzlabojumus, kas, iespējams, norāda, ka iedzīvotāji jūtīgi uztver ar pensiju sistēmu un tās izmaiņām saistītos jautājumus.
«Ja nu ir kāda sistēma, kas atspoguļo sabiedrību, tad tā ir pensiju sistēma,» aptaujas rezultātus komentē labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Pretim aptaujas datiem par neuzticību pensiju sistēmai un tam, ka cilvēki netic, ka tā sniegs nodrošinātas vecumdienas, ministre liek datus, cik daudz iedzīvotāju veic sociālās iemaksas no minimālās algas – pašlaik vairāk nekā trešdaļa strādājošo. «Cilvēki arī nesaprot, kā veidojas sociālais budžets un kas ir pensiju sistēma,» spriež I. Viņķele. Viņa neticību arī skaidro ar to, ka iepriekš attiecībā uz sociālo budžetu un pensijām pieņemti populistiski lēmumi, kas satracina sistēmu. Otrkārt, sabiedrībā valda pārliecība, ka «mēs jau pensijas vecumu nesasniegsim», taču pašlaik Latvijā vecuma pensiju saņem vairāk nekā 400 000 cilvēku, tātad līdz pensijai nodzīvo.
Tomēr varbūt ir vēl kāds cits skaidrojums tam, ko saka ministre – iespējams, cilvēki saprot, kā veidojas viņu pensija, un, ja ievērojama daļa darba ņēmēju maksā no minimālās algas sociālās iemaksas, viņi arī saprot, ka vecumdienās viņi nesaņems neko vairāk par minimumu. Turklāt daudzi no minimālās algas saņēmējiem nemaz nestrādā nelegālajā darba tirgū, daudzos mazkvalificētos darbos maksā minimālo vai nedaudz virs minimālās algas. Cilvēki neuzticas ne tikai pensiju sistēmai, bet kopumā, kā atzina A. Kaktiņš, valstij, jo neredz iespējas kaut ko mainīt.