Vilks: FKTK "Krājbankas" gadījumā rīkojās saskaņā ar labāko risinājumu

© F64 Photo Agency

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) AS "Latvijas Krājbankas" kraha gadījumā rīkojās tā, kāds bija tā brīža labākais risinājums, uzskata finanšu ministrs Andris Vilks (V).

""Krājbankas" gadījumā tā situācija izvērtās sekojoši: Lietuva būtu to glābusi, ja banku nebūtu izzaguši īpašnieki. Tad, kad viņi redzēja, ka saimnieki ir to izzaguši, viņi saprata, ka nevar glābt nedz sevi, nedz arī palīdzēt Latvijai," intervijā laikrakstam "Diena" saka Vilks.

Finanšu ministrs šaubās, vai kādas citas valsts banku uzraugi varētu rīkoties labāk nekā Latvijas.

"Es vienkārši mēģinu atrast variantus, kā rīkojušies ASV, Lietuvā vai Somijā, vienalga kur. Es neatrodu, ka kāds būtu rīkojies profesionālāk un labāk," norāda Vilks.

Finanšu ministrs norāda, ka nevienā pasaules valstī bankas uzraugošās institūcijas vadība nebūtu spējusi novērst krīzes.

"Paredzēt banku izzagšanu vai ekonomisko krīzi "Parex bankas" gadījumā - tas nav reāli iespējams. Jāsaprot tā situācija, kādēļ tāda radās un kā no tās iziet ārā vislabākajā veidā," saka Vilks.

Viņš Jāni Brazovski uzskata par labāko kandidātu atkārtotai apstiprināšanai FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā.

"Sevišķi pēdējā laikā viņam [Brazovskim] ir bijuši ļoti smagi uzdevumi. Viņa redzējums, kā rīkoties FKTK, ir bijis pozitīvs un veiksmīgs. Tādēļ domāju, ka šeit, Latvijā, neviens nevar atrast pieredzējušāku cilvēku, kuram ir pieredze, pietiekami laba reputācija un mugurkauls," pamato finanšu ministrs.

Kā ziņots, Saeimas deputāti šodien lems par Brazovska atkārtotu apstiprināšanu FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā. Saeimā pārstāvētie politiskie spēki šajā jautājumā nav mainījuši iepriekš pausto nostāju, tāpēc Brazovska izredzes tikt vēlreiz apstiprinātam amatā joprojām ir neskaidras un varētu būt atkarīgas no apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputātu izvēles.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK neatbalstīt viņa kandidatūru. Līdzīgi rīkosies arī neatkarīgie deputāti.

Tieši VL-TB/LNNK sašķobīja Brazovska pozīcijas, tādējādi saņemot pārmetumus par mēģinājumiem destabilizēt Latvijas finanšu iestāžu uzraudzību un saasinot attiecības valdošajā koalīcijā.

Savukārt Brazovskis aģentūrai LETA savas izredzes tikt apstiprinātam amatā iepriekš vērtēja kā 50 pret 50.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pozīcija nav mainījusies un daži deputāti gatavojas balsot par Brazovski, bet pārējie balsos pret vai atturēsies, norādīja ZZS biroja vadītāja Ilona Jurševska. Iepriekš ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis bija minējis, ka par Brazovska ievēlēšanu būšot trīs līdz pieci ZZS pārstāvji.

SC būs brīvais balsojums, un daļa no politiskā spēka deputātiem ir noskaņoti balsot par un daļa ir noskaņota balsot pret, aģentūrai LETA sacīja SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Savukārt "Vienotība" un Reformu partija (RP) balsos par LB prezidenta un finanšu ministra izvirzīto kandidātu.

Saeimā SC frakcijā ir 31 deputāts, "Vienotībā" ir 20 deputāti, RP 16 deputāti, VL-TB/LNNK 14 deputāti un ZZS 13 deputāti. Parlamentā strādā arī seši pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Brazovska pilnvaras FKTK priekšsēdētāja vietnieka amatā beidzas 26.oktobrī. Ja šonedēļ netiks apstiprināts FKTK priekšsēdētāja vietnieks, līdz jauna kandidāta izvirzīšanai un apstiprināšanai FKTK padome strādās četru, nevis piecu padomes locekļu sastāvā.

Svarīgākais