Sprūdžs lūdz piedošanu mēriem
Ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs vakar neaicināts nebūtu ieradies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē un publiski nebūtu lūdzis piedošanu, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim šodien nāktos domāt, kā reaģēt uz pašvaldību vadītāju pieprasīto E. Sprūdža demisiju.
Taču sākotnēji bargais lēmumprojekts pāris stundu gaitā transformējās krietni maigākā versijā ar ministra rīcības nosodījumu un visbeidzot pat par to netika balsots.
Asinis izpaliek
Pēc sēdes pirmās – žurnālistiem slēgtās – daļas pašvaldību vadītāji bija patiesi aizsvilušies: uz valdību un Saeimu nikni par nākamā gada valsts budžetu, kas paredz pašvaldību aplaupīšanu. Savukārt uz E. Sprūdžu par to, ka viņš nepamatoti vēršas pret Ventspils mēru, turklāt vēl paziņo, ka dara to par biedinājumu visiem pārējiem pašvaldību vadītājiem.
Mēri šo izteikumu attiecīgi iztulkoja kā tiešus draudus – sak', arī jūsu galvas kritīs – un nolēma pirmo mēģināt noripināt paša ministra galvu. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis, izsteidzies no zāles, Neatkarīgajai ziņoja, ka, «iespējams, būs asinis. Izskatās, ka bruks Sprūdžam virsū!» Acīmredzot ziņa, ka šoreiz Rīgas domes ēkā briest patiešām nopietna lieta, aizceļoja arī līdz pašam ministram – netālajā Peldu ielā. Viņš atskrēja uz sēdes noslēgumu īsi pirms balsojuma un klātesošos aizkustināja ar šādām frāzēm:
«Man ir ļoti žēl, ja es esmu kaut kā aizskāris absolūto vairākumu pašvaldību vadītāju ar kādu savu publisku izteikumu vai kaut kādā veidā tas ir radījis iespaidu, ka man ir kādi iebildumi pret visiem pašvaldību vadītājiem vai, nedod dievs, es visus uzskatu par zagļiem vai vēl kaut ko. Tas noteikti tā nav, un es jums atvainojos klātienē, ja tāda situācija ir bijusi.» Mēri attiecīgi piekrita aizmirst.
Visi atvainojas
Mērsraga novada mērs Lauris Karlsons emocionāli atsaucās ministra nožēlai un kolēģus aicināja novērtēt E. Sprūdža zemošanos:
«Varbūt šis būtu precedents tam, ka augstākās amatpersonas atgriežas pie labas politiskās kultūras, ja ir šī publiskā atvainošanās. Es kādreiz no rīta skatos spogulī un domāju, vai patiešām es esmu resns vecs neveiksminieks, zaglis, kurš ir savācis visus savus radus domē un ar kuru ir jācīnās kā pēdējo oligarhu palieku no padomju laikiem.» Tad Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis incidentu ar ministru pasludināja par slēgtu un pie reizes atvainojās kolēģiem latgaliešiem, kas savukārt apvainojušies par viņa paša skeptiskajiem izteikumiem saistībā ar speciālo Latgales finanšu programmu. Un arī klātesošie mēri puspajokam, puspanopietnam cits citam sāka atvainoties par dažādām politisku un saimniecisku strīdu karstumā nodarītām pārestībām.
Tomēr, pasludinot cīņu ar ministru par atliktu, LPS dome izsludināja citu karu, kurā ministram tomēr nāksies piedalīties. Šī būs cīņa par lielāku budžetu pašvaldībām un taisnīgu iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadali.
Vēl nesen E. Sprūdžs lielīgi paziņoja: «Ministrija nav pašvaldību arodbiedrība, un tai nav jāpārstāv pašvaldību intereses valdībā.» Taču vakar pēc publiskā pēriena viņš tik kategorisks vairs nebija. Jautājums gan esot novēlots, taču, ja būs iespēja, runāšot vismaz savā frakcijā. Un runāt vajag, lūk, par ko: saskaņā ar Finanšu ministrijas un valdošās koalīcijas plāniem pašvaldību budžetā nākamgad neienāks gandrīz 63,1 miljons latu (samazinātais IIN, atņemtais līdzfinansējums GMI pabalstam u. c.). Autoceļu fonda finansējums nogāzīsies 2001. gada līmenī. Vienlaikus pašvaldībām tiek uzlikti arvien jauni pienākumi.
Domes sēdē pieaicinātie Saeimas frakciju pārstāvji pūlējās iebilst, ka nodokļu samazināšana izraisīšot ieņēmumu kāpumu, taču uz ekrāna parādīt slaidu ar skaitliskām ilustrācijām nespēja. Tāda vienkārši nav. Ventspils mērs A. Lembergs, ziņojot par budžeta tapšanas gaitu, arī parādīja vairākas statistiskas manipulācijas, ar kuru palīdzību valsts budžeta veidotāji cenšas rādīt pašvaldību prasības kā nesamērīgas.
Galu galā Pašvaldību savienības dome vienbalsīgi atbalstīja lēmumprojektu, kas paredz IIN daļu pašvaldību budžetos vismaz 85% apmērā (pašlaik ir 80%) vai arī kompensēt pašvaldībām 63 miljonus latu. Savukārt termiņā līdz 2015. gadam IIN simtprocentīgi jānonāk pašvaldību rīcībā un jāpalielinās arī ienākumiem Valsts autoceļu fondā.
Ventspils paliek LPS
Latvijas pašvaldību vadītāji no savām prasībām vairs neatkāpsies un uz budžeta trešo lasījumu 15. novembrī plāno ierasties Saeimā klātienē. Pilnīgi visi – lai parlamentāriešiem neuznāk vēlme paklausīt premjera un finanšu ministra pavēlēm.
Līdz ar stingru prasību izvirzīšanu attiecībā uz budžetu no dienas kārtības ir noņemts jautājums par Ventspils izstāšanos no Latvijas Pašvaldības savienības. Kuluāros daži sprieda, vai tik LPS vēršanās pret ministru Sprūdžu nebūs maksa par Ventspils palikšanu organizācijā. Tomēr pierādījās, ka šīs lietas nav savstarpēji saistītas. Tādējādi šobrīd vienīgā ietekmīgā pašvaldība, kas pametusi LPS, ir Rīga. Otra ir Krāslava. LPS oficiāli aicinās abas atgriezties organizācijā.