Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) plāno nosūtīt oficiālu vēstuli Rīgas domei un Krāslavas novada domei, aicinot abas pašvaldības no jauna pievienoties LPS, šodien žurnālistiem pastāstīja organizācijas vadītājs Andris Jaunsleinis.
LPS domes ārkārtas sēdes slēgtajā daļā pašvaldību vadītāji bijuši vienisprātis, ka abas pašvaldības, izstājoties no organizācijas, pieņēmušas kļūdainu lēmumu, taču LPS joprojām vēlas ar tām sadarboties. Tāpēc nolemts uzaicināt tās atpakaļ pašvaldību savienībā.
Jau ziņots, ka Rīga izstājusies no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), otrdien Rīgas domes ārkārtas sēdē pēc vairāk nekā divas stundas ilgām debatēm nolēma deputātu vairākums.
Par Rīgas domes izstāšanos no LPS balsoja 31 deputāts, pret bija 13 deputāti, bet atturējās divi domnieki.
Deputātus atbalstīt lēmumu Rīgai izstāties no LPS aicināja gan Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), gan Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR). Ušakovs uzsvēra, ka ar šādu lēmumu Rīga vēlas pievērst uzmanību valdības pāridarījumiem. Arī Ameriks bilda, ka Rīga nevēlas šķelt LPS, bet rīdzinieki ir pelnījuši tādu pašu attieksmi, kāda ir pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.
Deputāts Dainis Turlais (GKR) uzsvēra, ka Rīgai jāizstājas no LPS nevis tādēļ, ka tā ir "slikta organizācija", bet gan Rīgas dalība organizācijā, kuru valdība ignorē, nav efektīva. Saskaņā ar Turlā teikto valdība "uzspļāvusi" vairākiem LPS lēmumiem, tostarp veidojot 2013.gada valsts budžetu, tādēļ Rīgas domes dalība LPS ir bezjēdzīga.
"Ja vilciens vajadzīgs braucienam uz Aglonu, bet vilciens brauc uz Liepāju, vai mēs kāpsim tajā iekšā?" paralēles starp Rīgas domes mērķiem un LPS lēmumu ignorēšanu vilka Turlais. Viņš bilda, ka ar šādu lēmumu Rīgas dome vēlas sagaidīt reakciju no valdības un citu pašvaldību puses, kā arī cer uz starptautisku rezonansi.
Domniece Eiženija Aldermane (GKR), kura kā viena no Rīgas domes deputātēm pārstāvējusi galvaspilsētu LPS, uzsvēra, ka lielākā daļa no LPS izskatāmajiem jautājumiem par izglītību un kultūru bijuši tieši Rīgas domes priekšlikumi, kuri gan nav tikuši īstenoti. Aldermane zināja teikt, ka daudzi pašvaldību pārstāvji, līdzīgi kā Rīgas dome, ir neapmierināti, ka LPS lēmumus valdība neņem vērā. "Meta akmeni Rīgai, trāpīja visai Latvijai," politiskos zemūdens akmeņus LPS sadarbībā ar valdību raksturoja politiķe.
Partijas "Vienotība" deputātu frakcijas priekšsēdētājs Olafs Pulks pauda neizpratni, kādēļ šāda lēmuma virzība notiek tik strauji un no LPS tiek piedāvāts izstāties ārkārtas sēdē.
"Šāda lēmuma mērķis ir novājināt LPS," uzsvēra Pulks, bilstot, ka Rīgas dome varētu vēlēties iestāties nevis Latvijas, bet gan kādā Eirāzijas pašvaldību savienībā. Pēc Pulka domām, Rīga daudz ieguvusi no darbības LPS un bijuši gadījumi, kad galvaspilsētas viedoklis caur LPS guvis atbalstu Ministru kabinetā.
Tāpat vairāki citi opozīcijas deputāti, iebilstot pret lēmumu izstāties no LPS, norādīja, ka Rīgas domes pārstāvji nav pietiekami aizstāvējuši savu viedokli LPS un Rīga tāpat ir lielākā ieguvēja no iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sadales.
Deputāte Baiba Brigmane (V) pauda nožēlu, ka Rīgas dome vairs nebūs pārstāvēta LPS, taču arī līdz šim galvaspilsēta nav bijusi aktīva LPS dalībniece. "Šī attieksme pret LPS darbu no domes vadības visu laiku bijusi klaji distancēta," vērtēja Brigamne. "Mums nevajag mākslīgi sevi nostatīt pretim valstij," sacīja domniece, uzsverot, ka savas intereses nepieciešams aizstāvēt visiem līdzekļiem.
Deputāts Juris Viņķelis (V) pauda neizpratni, kādēļ šāds lēmums pieņemts tieši patlaban, jo starp pašvaldību un valdību vienmēr bijušas domstarpības, kā arī, izstājoties no LPS, Rīgas domei vairs nebūs nekādas iespējas ietekmēt valsts budžeta izstrādi. "Muļķīgs, nepārdomāts lēmums!" uzsvēra Viņķelis.
LETA jau ziņoja, ka LPS un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) 27.septembrī parakstīja valdības un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2013.gada valsts budžetu. Dokuments paredz, ka nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija IIN sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Vienlaikus valdībā tiks veidotas divas dotāciju programmas - 5,6 miljoni latu tiktu piešķirti novadu pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem, bet 5,9 miljoni latu - četrām lielajām pilsētām ar zemākajiem ienākumiem - Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Pēc šīs vienošanās Rīgas domes vadība nekavējoties paziņoja, ka aptur savu darbību LPS, jo tā atkāpās no prasības palielināt IIN proporciju pašvaldībām līdz 85%. Pašvaldības tādējādi būtu ieguvušas papildus 58 miljonus latu, no kuriem kopumā 41% nonāktu Rīgas budžetā.