Dziesmu svētku muzejs dzīvo tikai idejās

Tuvojoties Dziesmu svētkiem, atsākusies diskusija par notikuma vēsturei veltīta muzeja izveidi. Pašlaik tam veltītas vien lokālas ekspozīcijas, bet visaptveroša muzeja joprojām nav.

Dažādās idejas un pat projekti tā arī palikuši uz papīra, un tuvākajā laikā tie noteikti tur arī paliks. Visagrāk, kad šāds muzejs varētu vērt durvis, tiek minēts 2018. gads vai 2023. gads, kad Dziesmu svētki svinēs 150 gadu jubileju.

Ar Dziesmu svētkiem saistītas muzeju ekspozīcijas rodamas ārpus galvaspilsētas, piemēram, Dikļos, kur notika pirmie šie svētki Latvijā. «Dikļos muzejs tika atvērts, atzīmējot Dikļu Dziesmu svētku 120. jubileju. To gan vairāk var dēvēt par ekspozīciju, kurā ir informācija par latviešu kultūras, izglītības attīstību 19. gadsimtā, kora veidošanās pirmsākumiem un ievērojamākajiem kora kultūras pasākumiem Valmierā un Dikļos arī vēlākajos gados, līdz pat mūsdienām,» skaidro Dikļu Kultūras un tūrisma informācijas centra vadītāja Inna Krēsliņa. Viņa uzskata, ka vajadzīgi muzeji ne tikai novados, bet arī viens – aptverošs. Tāds noteikti būtu veidojams Rīgā – Mežaparkā: ar modernām tehnoloģijām, plašu informatīvo un uzskatāmo materiālu. Laukos tādu diez vai izdotos izveidot, jo trūkst līdzekļu. Dikļu pašvaldība arī vēlējusies muzeju pārvietot uz jaunām telpām Dikļu Kultūras un tūrisma informācijas centrā, taču projekta pieteikums Eiropas struktūrfondu atbalstu nav guvis, tāpēc ideja palikusi nerealizēta.

Arī Madonā entuziasti, kas apvienojušies darba grupā Dziesmu svētku panorāma, iecerējuši diriģenta Haralda Medņa mājā izveidot radošu memoriālo kompleksu, kurā varētu iepazīties ar Dziesmu svētku tradīciju. Ieceres ir vērienīgas, taču līdz to īstenošanai tāls ceļš ejams un tās var atdurties pie finansējuma trūkuma. Tieši šis akmens paklupinājis arī projektu, pie kura strādājusi dzejniece Eva Mārtuža 1998. gadā. «Mēs bijām pamatīgi visu izdomājuši – kā emocionāli parādīt šo notikumu, izvietojot ekspozīciju Mežaparka estrādes administratīvajā ēkā. Šāds muzejs iedvestu dzīvību visam Mežaparkam, kurš tagad atmostas tikai uz Dziesmu svētkiem,» saka E. Mārtuža, nopūšoties, ka apmēram trīs miljonus vērtais projekts iestrēdzis. Viņa domā, ka Rīgas muzejs būtu veidojams pat plašākā kontekstā – kā Eiropas mazo etnosu kultūras centra vieta.

Arī Dziesmu svētku biedrības valdes locekle Iveta Ārgale atceras, ka pirms četriem gadiem atgriezušies pie idejas par muzeju. Tad izskanējusi iecere par ceļojošas ekspozīcijas izveidi, kas pārtapusi par patstāvīgu izstādi. «Toreiz virmoja gaisā runas par jaunas estrādes būvniecību un bija doma muzeju veidot tur. Nu ir skaidrs, ka jaunas estrādes nebūs, tāpēc jāapstājas vien pie Mežaparka estrādes,» teic I. Ārgale. Viņai pievienojas Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktore Dace Melbārde, uzskatot, ka īstā vieta muzejam būtu Mežaparkā – un jaunu ēku tam nevajadzētu celt, un izmaksas tad nebūtu tik lielas. «Taču, pirms to izveidot, jātiek skaidrībā, kas to apsaimniekos un veiks muzeja funkcijas. Katrā ziņā idejai vajag nopietnu spēku, lai to varētu realizēt,» uzsver D. Melbārde, piebilstot, ka būtu labi, ja izdotos muzeju izveidot 2018. gadā, kad Rīga pretendē uz Pasaules grāmatu galvaspilsētas titulu, vai 2023. gadā, kad tiktu svinēta Vispārējo Dziesmu svētku 150 gadu jubileja.

***

DZIESMU SVĒTKI

• Pirmie: Dikļos 1864. gadā

• Pirmie vispārējie: Rīgā 1873. gadā

• 25. svētki notiks 2013. gadā no 30. jūnija līdz 7. jūlijam

• 150. jubileja – 2023. gadā

• Pirmā ekspozīcija: Dikļos 1984. gadā

• Dziesmu svētki Mežaparka estrādē notiek kopš 1955. gada