Ekonomikas ministrija sola, ka šodien savu amatu zaudēšot starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse. Publisko pamatojumu šādam lēmumam ir devis satiksmes ministra Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, proti, «lidostai nav izdevies piesaistīt jaunus pārvadātājus un galamērķus, kā arī lidostas rekonstrukcijas projekta virzība nenotiek saskaņā ar paredzēto laika grafiku».
Galamērķi un kravas
Pirmo no šiem ieganstiem atspēko fakts, ka pēdējo divarpus gadu laikā, kopš lidostu vada A. Luhse, ir parādījušies tādi jauni lidojumu galamērķi kā Mančestra, Madride, Gēteborga, Gdaņska, Budapešta, Bari, Eindhovena, Līdsa, Insbruka, Karlsrūe/Bādenbādene, atjaunoti reisi uz vairākiem iepriekš slēgtiem galamērķiem, tajā skaitā Brēmeni un Bristoli. Rīgas lidostā sāka piezemēties Iberia Express, Skyways, WizzAir, Belavia, UTair un citu aviokompāniju gaisakuģi, nemaz neskaitot kravas kompānijas.
Šā gada laikā toties ir krities kopējais pasažieru skaits, pat neraugoties uz vasarā pieaugušo lidojumu biežumu par 35% – pasažieru skaita kritums saistāms ar lielākā pārvadātāja, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic īstenoto Re:Shape (Latvijas valdības terminoloģijā to dēvē par konsolidāciju) programmu, kas aviosabiedrības izpildījumā nozīmē lidojumu skaita samazināšanu. Tomēr A. Luhse ir atradis iespēju kompensēt pasažieru skaita kritumu ar aviokravu pieaugumu: šī gada pirmajā pusē caur Rīgu tika transportētas 17 416 tonnas, kas ir 194,7% pieaugums pret pagājušo gadu, kad mēnesī tika pārvadātas labi ja 1000 tonnas aviokravu. Lielākais ieguvums ir Kalitta Air un National Air Cargo reisi divreiz dienā ar Boeing 747, ar kuriem tiek apgādātas armijas vienības Afganistānā, tajā skaitā tur dienošie Latvijas miera uzturētāji.
Būvkompānijas plēšas
Lidostas infrastruktūras rekonstrukcijas darbi pašlaik ir iestrēguši Iepirkumu uzraudzības birojā, nevis lidostas valdes sēžu zālē – skrejceļa paplašināšanai, jaunu manevrēšanas ceļu un peronu izbūvei un citiem darbiem Eiropas Komisija apstiprināja vairāk nekā 41 miljona latu līdzfinansējumu (kopējā summa ir 67 miljoni, tātad Kohēzijas fonds dod divas trešdaļas). Konkurss par šo pasūtījumu beidzās jau pavasarī, taču tā iznākums ir atkarīgs nevis no lidostas valdes, bet gan no IUB un būvfirmu savstarpējās plēšanās. Faktiski daudz lielākus draudus radīja pati Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju, kuras gandrīz gadu kopš brīža, kad EK apstiprināja Kohēzijas fonda naudas piešķiršanu lidostai, atteicās ieķīlāt lidostai piederošos nekustamos īpašumus, kas nepieciešams kā garants ES naudas saņemšanai. Beidzot, kad par šo tēmu pavasarī sāka interesēties Neatkarīgā, ministrijas ātri vien izpildīja savus pienākumus.
Tikmēr lidostas teritorijā neatkarīgi no ES finansējuma piesaistes gaitas jau šobrīd tiek būvēta aviācijas degvielas noliktava, kuras trūkums īpaši jūtams, kopš aizsākti kravu pārvadājumi uz Afganistānu. Tā kā tur uzpildīties nav iespējams, milzīgajām kravas lidmašīnām katru reizi jāved līdzi arī degviela atpakaļceļam uz Rīgu. Izstrādāta arī lidostas trokšņu karte, kāda iepriekš vispār nav bijusi.
Amats kļūst iekārojams
Pašlaik lidostas priekšnieka amats tiek uzskatīts par samērā mazienesīgu, katrā ziņā vismaz postenim ar tik lielu atbildību – kā liecina A. Luhses amatpersonas deklarācija, viņš pagājušogad saņēmis ap 2700 latu mēnesī, tāpēc būtu grūti atrast citu topmenedžeri ar atbilstošu kvalifikāciju (A. Luhse ir licencēts pilots), kurš gribētu vadīt valsts stratēģisko objektu par šādu algu. To apliecina fakts, ka ministrs A. Ronis pašlaik vēl nav paziņojis, ka viņam būtu padomā jebkāda jauna kandidatūra.
Taču ziņas par A. Luhses nomešanas plāniem parādījušās vienlaikus ar Finanšu ministrijas virzītajām likuma izmaiņām, kas ļaus nākamajam valdes priekšsēdētājam saņemt pat līdz 4780 latu mēnesī. Tiesa gan, arī šāda summa par lidostas vadīšanu, sasniedzot peļņu, šķiet smieklīga, salīdzinot ar airBaltic vadītāja Martina Gausa atalgojumu par airBaltic vadīšanu ar desmitiem miljonu lieliem zaudējumiem, proti, viņš saņem 19,5 tūkstošus latu mēnesī.
Politietekmes āža kāja
Lai arī satiksmes ministrs A. Ronis sevi pozicionē kā bezpartejisks, pār viņa vadīto ministriju politisko šefību uzņēmušies reizē divi grupējumi – Vienotība un tā sauktais Olšteina sešnieks (oficiāli – biedrība Brīvie demokrāti). Pēc A. Roņa kļūšanas par ministru lidostas valdē jau ir iebīdīti Kaspars Ozoliņš un Antra Duntava, kam ir politiskā aizmugure. Tikmēr A. Luhse ir Zaļās partijas biedrs, un paredzams, ka viņš būs viens no šīs partijas saraksta līderiem Rīgas domes vēlēšanās – kas var izraisīt Vienotības naidu pašlaik, kamēr viņiem vēl ir kāda iespēja ietekmēt A. Luhsi.
Kā raksta portāls Pietiek.com, tad punktu jau mēnešiem ilgajām spekulācijām par Luhses drīzo nomaiņu amatā pielicis ceturtdien (11. oktobrī) medijos plaši tiražētais lidostas pasākums – jaunā centrālā kontrolpunkta un operatīvā vadības centra atklāšana, kurā ieguldīti 1,5 miljoni latu. Televīziju ziņās šim pasākumam bija atvēlēta teju centrālā vieta, un ceturtdienas vakarā šī pasākuma sakarā ekrānos pozitīvu publicitāti guva gan A. Luhse, gan lidostas drošības dienesta šefs Raimonds Lazdiņš. Vēl augusta beigās A. Ronis runas par ieceri mainīt lidostas vadību noliedza, apgalvojot, ka tās ir «muļķības» un «lai viņi visi nomierinās». Ja tas tiesa, A. Ronis šobrīd lidina ārā A. Luhsi no amata par to, ka lidostas priekšnieks publiski atskaitījies, kur un kam iztērēta nodokļu maksātāju nauda.