Latvijā lielākā jebkad izmaksātā "māmiņu jeb tētiņu alga" ir bijusi 11 780 lati mēnesī, bet lielākais bezdarbnieka pabalsts - 25 000 latu mēnesī, noskaidrojis pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".
Lai arī līdz šim sabiedrībā lielāko sašutumu bija izsaucis Latvijas Bankas darbinieka Raivo Vanaga vecāku pabalsts 55 700 latu apmērā, rekordpabalsts bijis gandrīz divas reizes lielāks - tas izmaksāts 2011.gadā un bijis 107 000 latu jeb vidēji 11 780 lati mēnesī. Lielāko pabalstu saņēmēju vārdi publiski nav pieejami.
Pašlaik Latvijā nevar saņemt pilnu "māmiņu/tētiņu pabalstu" algas apmērā, kā tas bija treknajos gados, bet joprojām nav noteikta tā maksimālā robeža. Arī maksājot pabalstu Vanagam, tika piemērots griestu likums. Igaunijā un Lietuvā māmiņu algu griesti ir kopš šo pabalstu ieviešanas. Igaunijā maksimālā māmiņa alga ir 1500, bet Lietuvā - 940 lati mēnesī.
Savukārt Latvijā lielākais izmaksātais bezdarbnieka pabalsts bijis 166 000 latu jeb 25 000 latu mēnesī. Tas izmaksāts 2008.gadā - laikā, kad valsts pārņēma "Parex banku" un savus amatus tur atstāja bankas vadošie darbinieki.
Vismaz deviņi bijušie "Parex bankas" padomes un valdes darbinieki saņēmuši prāvas kompensācijas, ieskaitot neizmaksātās atvaļinājuma naudas un algas. Dažiem no viņiem tobrīd jau valsts pārraudzībā esošais "Parex" samaksājis 200 000 latu, bet kopējā izmaksātā summa pārsniedza 1,2 miljonus latu. Kā pieļauj pētnieki, vismaz daļa no viņiem pēc tam varētu būt pieteikušies arī uz bezdarbnieku pabalstu.
"Re:Baltica" vēsta, ka teju 200 000 latu kompensāciju saņēmis "Parex bankas" viceprezidents Mārtiņš Jaunarājs. Viņš nav vēlējies komentēt izmaksātās kompensācijas apjomu, bet uz jautājumu, vai viņš pēc amata zaudēšanas reģistrējās kā bezdarbnieks, atbildējis: "Nekomentēšu." Pie lielajām kompensācijām tikuši arī Guntars Grīnbergs, Vladislavs Skrebelis, Džīns Zolotarevs un Ēriks Brīvmanis.
Tajā pat laikā Latvijā 42% bērnu dzīvo uz nabadzības un sociālās atstumtības sliekšņa, kas ir trešais lielākais rādītājs ES.
Kā atzīmē "Re:Baltica" pētnieki, šie dati ilustrē lielo atšķirtību starp Latvijas nabadzīgākajiem un turīgākajiem iedzīvotājiem, pie kā liela loma bijusi politiķu lēmumiem par valsts nodokļu sistēmu.
Kopš 2005.gada, kad ir pieejami salīdzināmi "Eurostat" dati, Latvija vienmēr ir bijusi Eiropas Savienības valstu vidū, kurās ir lielākā ienākumu atšķirība starp nabadzīgāko un turīgo sabiedrības daļu, turklāt esot ļoti ticams, ka jaunākajos GINI koeficienta mērījumos Latvija ierindosies nepievilcīgajā pirmajā vietā.
Ekonomistu apvienības "Biceps" aprēķini liecina, ka 90% Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi uz ģimenes locekli ir 425 lati mēnesī, 10% turīgākās sabiedrības - 1612 lati mēnesī, bet 1% visturīgāko - 3019 lati mēnesī.