Okupācijas muzeja vadītāja "stūra mājā" vēlētos saglabāt tās vēsturisko vēsti

Bijušās Valsts drošības komitejas ēka jeb "stūra māja" jau vairākus gadus stāv neizmantota, un pirmo reizi to plašākai sabiedrībai iecerēts atvērt 2014.gadā, kad ēkā iecerēti dažādi Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi.

Taujāta, kam vajadzētu notikt ar "stūra māju", Latvijas Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele intervijā aģentūrai LETA akcentēja, ka nebūtu labi, ja šī ēka kā vēsturiska piemiņas vieta zaudētu savu vēsturi, jo ēka ilgus gadus ir bijusi saistīta ar pārestībām un negatīvismu.

"Tas ir atgādinājums valstij par to, kā nevajadzētu darīt. Mana personīgā pārliecība ir, ka tikai no vēstures var kaut ko mācīties. Mēs varam teikt, ka vēsture ir pagātne un tagad jāskatās nākotnē, bet tad, kad jāizšķiras, ko nākotnē darīt, tad lēmumu pieņemt palīdz iepriekš gūtā pieredze. Mēs zinām, ka "stūra mājas" notikumi bijuši ļauni un tādi, kuriem vairs nevajadzētu atkārtoties. Tad arī rūpēsimies par to, lai mēs zinātu, kam nevajag notikt," sacīja Michele.

2014.gadā šajā ēkā iecerēts izveidot Liktens lietu muzeju, kur atsevišķas sadaļas īstenošana varētu tikt uzticēta arī Okupācijas muzejam.

Michele stāstīja, ka muzejs ir iesniedzis izstādes projektu, kas paredz veidot izstādi gan par pašu namu, gan par čekas darbību Latvijā. Muzeja darbinieki iecerējuši, ka varētu būt gan izstāde, ko apskatīt, gan arī ekskursija, kuras laikā interesenti tiktu izvadāti pa "stūra mājas" pagrabiem un citām telpām, kas asociējas ar negatīvām lietām.

Jau ziņots, ka 2009.gadā komunistiskā režīma represīvo iestāžu darbības vieta - Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) nams Rīgā, Brīvības ielā 61, dēvēts arī par stūra māju, - tika iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Ēka Brīvības ielā 61 ir nozīmīga vēsturiska vieta, kurā glabājas plašs liecību klāsts par notikumiem, kas saistās ar PSRS okupācijas politiskajām represijām un izdarītajiem noziegumiem.

Latvijas tautas apziņā šī vieta un apzīmējums "stūra māja" saistās ar traģiskiem notikumiem. Latvijā nav otra šāda veida objekta, kas jau esošajā veidolā var kalpot kā vēstījums nākamajām paaudzēm un brīdinājums, lai šādi noziegumi neatkārtotos.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta daļa no ēkas Brīvības ielā 61 pirmā stāva un pagrabstāva un tai pieguļošajā teritorijā esošie divi iekšpagalmi un caurbrauktuve.

Ēkā Rīgā, Brīvības ielā 61, laika posmā līdz 1940.gada rudenim darbojās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija, Sabiedrisko lietu ministrija, kā arī Valsts robežsardze. No 1940.gada novembra līdz 1941.gada decembrim ēkā darbojās Latvijas PSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts drošības komiteja, kas savu darbību turpināja kā LPSR Valsts drošības ministrija (1944.-1954.gads) un vēlāk kā LPSR Valsts drošības komiteja (1954.-1991.gads). 2003.gadā pie ēkas fasādes tika atklāta piemiņas zīme "Melnais slieksnis" kā veltījums komunistiskā režīma upuru piemiņai.