Cesvaines pils atjaunošanai vajag miljonus

© F64 Photo Agency

Pirms gandrīz desmit gadiem Cesvaines pili izpostīja ugunsgrēks. Līdz šim laikam izdevies atjaunot jumtus abiem ēkas spārniem un lielajam tornim, kā arī daļu iekštelpu. Joprojām kārtu gaida centrālās daļas jumts, bet tā remontam naudas nav ne pašvaldībai, ne valstij.

Arī uz Eiropas Savienības (ES) atbalstu cerēt nevar. Pašlaik visatjaunotākais ir pils kreisais spārns, kur darbojas Cesvaines mūzikas un mākslas skola, bet centrālajā daļā viena telpa atvēlēta Cesvaines tūrisma centram un novadpētniecības muzejam. Visaktīvāk renovācija notikusi tūlīt pēc ugunsgrēka, kad atsaucās daudzi ziedotāji – arī zvanot pa maksas tālruni, norāda Cesvaines novada domes izpilddirektors Uģis Fjodorovs. Par ziedojumiem sākotnējo izskatu atguva pils kreisais spārns. Lielo torni renovēja, izmantojot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus, bet labo spārnu – par pašvaldības finansējumu.

Daļēji ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu atjaunoti interjera elementi – grīdas, paneļi, kamīns. «Tā kā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, renovācija jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju. Jebkurš darbs – vai tas būtu logu rāmju remonts, vai parketa grīdu slīpēšana un interjera detaļu atjaunošana – ir darbietilpīgs, sarežģīts un dārgs, jo jāveic izpēte, jāmeklē kvalificēti speciālisti,» nopūšas izpilddirektors.

Kopumā objektā ieguldīti apmēram 700 000 latu, taču vajadzīga daudz lielāka summa, lai uzklātu jumtu centrālajai daļai, par iekštelpu renovāciju nemaz nerunājot. Tātad kādi pāris miljoni noteikti. Pašlaik jumtam uzklāts vien pagaidu pārklājs, lai nokrišņi nebojātu konstrukcijas. «Regulāri pārbaudām jumtu un konstrukcijas – līdz šim bojāšanās nav konstatēta, taču skaidrs, ka tas ir pirmais darbs,» uzsver U. Fjodorovs, piebilstot, ka pašvaldība meklējusi dažādus finansējuma avotus, taču līdz šim tos nav izdevies atrast – arī ES fondos ne, noraidīts arī pieteikums pārrobežu projekta īstenošanai.

«Diemžēl mīnuss ir arī tas, ka pils ir tālu no Rīgas,» atzīst izpilddirektors. Pilij neesot arī mantinieku, pirms dažiem gadiem gan labo gribu pils atjaunošanā sākotnēji izrādījis cits baltvācu dzimtas pēctecis Teodors fon Mēdems, taču tā arī viss palicis nodomu līmenī, un pašvaldībai ar pili jātiek galā pašai. «Cik varam, tik darām, objekts ir liels – tā apsaimniekošana vien novadam izmaksā 100 000 latu gadā,» uzsver U. Fjodorovs.

Cesvaines tūrisma centra vadītāja Ilze Kalna-Elksniņa, norāda, ka pilī paliks mūzikas un mākslas skola, tāpat ēkā darbosies tūrisma centrs un muzejs. «Tāpēc cenšamies ēku atjaunot sākotnējā izskatā, nevis tā, kā tas bija skolas laikā, kad telpas bija sadrumstalotas, parkets nomainīts uz dēļu grīdu (vienīgi aktu zālē saglabājies oriģinālais parkets), lielu daļu sienu klāja eļļas krāsas. Tagad daudzviet esam noņēmuši mazu stūrīti šo kārtu, lai redzētu oriģinālo krāsojumu – tie ir saglabājušies. Kamēr nevaram tos pilnībā restaurēt, esam atstājuši senos rakstus un zīmējumus nosegtus,» stāsta tūrisma centra vadītāja, norādot, ka ik gadu ko atjauno, piemēram, lielo kāpņu velves, lielo kāpņu margas ar unikālajiem kokgriezumiem, kamīnu ar grāfu dzimtas heraldiku.

***

Būvēta no 1893. līdz 1896. gadam

Kopš 1919. gada pilī atradās skola

Ugunsgrēks notika 2002.gada 5.decembrī, kad nodega jumts un daļēji arī otrais stāvs

2003. un 2007.gadā atjaunotas abu spārnu jumta daļas,

2006. gadā atjaunots lielais tornis

Pašlaik restaurē iekštelpas

Avots: Cesvaines novada dome

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais