Nolūkā samazināt klaiņojošu suņu baru nodarītos postījumus lauksaimniecības dzīvniekiem un putniem, turpmāk tiks ļauts ar medību ieročiem nogalināt šādus suņus, ja to būs lūdzis lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieks, paredz valdības akceptētie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi "Medību likumā".
ZM norāda, ka pēdējā laikā pieaug klejojošo suņu nodarītie zaudējumi ne tikai savvaļas dzīvnieku populācijām, bet arī apjomīgāki kļūst to uzbrukumi lauksaimniecības zīdītājiem un putniem.
Tādēļ likumā ietverts grozījums, ka klaiņojošu suņu nodarītu postījumu gadījumā šos suņus ar medību ieročiem varēs nogalināt pēc lauksaimniecības dzīvnieku īpašnieka rakstveida lūguma.
Tāpat nolūkā samazināt savvaļas medījamo dzīvnieku postījumus lauksaimniecībā un mežsaimniecībā medniekiem turpmāk ļaus izpildīt lielāku pieļaujamo nomedīšanas limitu.
Kā norādīts ZM skaidrojumā, arvien biežāk tiek saņemta informācija par pieaugošajiem savvaļas medījamo dzīvnieku, it īpaši mežacūku, nodarītiem postījumiem, ko nevar ierobežot ar pašreizējo nepietiekamo medību tiesību aprites regulējumu. Turklāt medību iecirkņu izveidošana patlaban noris haotiski, bieži radot konfliktus starp medniekiem un Valsts meža dienestu (VMD).
Tādēļ likumā nepieciešams ietvert deleģējumu Ministru kabinetam noteikt detalizētāku regulējumu medību iecirkņu reģistrēšanai, kā arī radīt mehānismu, kas motivētu medniekus izpildīt lielāko pieļaujamo nomedīšanas apjomu pilnā apmērā. Likumprojekts paredz, ka minimālajā platībā, kas nepieciešama meža cūku medīšanai, iekļaujama ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.
Likumprojekts arī paredz iespēju pārmērīgu savvaļas medījamo dzīvnieku postījumu gadījumos noteiktā kārtībā iesaistīties pašvaldībām, veidojot komisijas un kopā ar VMD lemjot par ārkārtas pasākumiem postījumu samazināšanai.
Lai atbalstītu un attīstītu produkcijas ieguvi no nebrīvē audzētiem savvaļas dzīvniekiem, likumprojekts arī paredz, ka medībām pielīdzina arī to medījamo dzīvnieku nonāvēšanu, izmantojot medību šaujamieročus un medību rīkus, kas tiek turēti iežogotā platībā savvaļai līdzīgos apstākļos.
Grozījumu likumā paredz samazināt administratīvo slogu, atceļot prasību veidot mednieku eksaminācijas komisiju no konkrētu valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām, saskaņot mednieka apliecības izsniegšanu ar Valsts policiju un pieteikt medības VMD.
Likumprojekts paredz arī atvieglotus nosacījumus ārvalstu viesmednieku dalībai medībās Latvijā un tiesības zemes īpašniekam medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus savā īpašumā esošajās medību platībās bez medību iecirkņa reģistrēšanas.
Grozījumi likumos attiecas uz apmēram 24 000 Latvijas aktīvo mednieku.