Tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā, kas izskata tā saucamo Lemberga lietu, nonācis neordinārā un ļoti grūtā situācijā, kuru radījusi Ģenerālprokuratūras rīcība, arestējot it kā Ventspils mēram Aivaram Lembergam piederošu "mantu" un nododot to glabāšanā Šveices advokātam Rudolfam Meroni.
Tiesai tagad jāizskata sūdzības par šīs mantas iespējamu izsaimniekošanu. Droši var prognozēt, ka šo sūdzību skaits tikai palielināsies, jo strīdi starp Ventspils miljonāriem, kuri acīmredzami vistiešākajā veidā ir saistīti ar arestēto "mantu" (patiesībā – sarežģītu, no malas nesaprotamu tiesību un pienākumu sistēmu), nemitīgi padziļinās.
Piecīša lieta
Pagājušajā nedēļā uz t.s. Lemberga prāvu nebija ieradies cietušais miljonārs Valentīns Kokalis, kuram beidzot būtu bijis jāsāk atbildēt uz aizstāvības puses jautājumiem. V. Kokaļa neierašanās iemesls – saslimšana Baltkrievijas teritorijā pie Ukrainas robežas, tiesai ziņoja viņa pārstāvis.
Iepriekš V. Kokalis piecas tiesvedības dienas atbildēja uz prokuroru uzdotajiem jautājumiem. V. Kokalis šajās atbildēs sarunāja bezgala daudz, turklāt tika mesti kūleņu kūleņi: sākotnēji viņa teiktais faktiski sagrāva apsūdzību, vēlāk to tā kā apstiprināja. Visbeidzot miljonārs saprata, ka pateikts pārāk daudz, bet tad tūlīt nāca pilnīgi negaidīts trieciens – tiesnese Irīna Jansone uzdeva viņam dažus loģiskus jautājumus. No tiesneses jautājumiem un V. Kokaļa atbildēm beidzot kļuva skaidrs, par ko A. Lembergu prokurori apsūdz šajā epizodē – viņš V. Kokalim 1993. gada rudenī esot devis mājienu, ka vajadzētu padalīties ar biznesa labumiem, un to tobrīd vēl topošais miljonārs esot sapratis kā kukuļa izspiešanu, tāpēc atdevis savai sievai Aijai piederošās SIA Puses kapitāla daļas 5 latu vērtībā...
Tiesneses spēja beidzot salikt pa plauktiņiem to, ko prokurori (ne bez V. Kokaļa palīdzības) apsūdzībā bija saputrojuši līdz nepazīšanai, V. Kokalim izsauca tādu dusmu lēkmi, ka bijušais Ventspils virsprokurors pat aizmirsa, kā jāuzvedas tiesā.
Kriminālais civilprocess
V. Kokaļa neierašanās radīja iespēju tiesai pievērsties SIA Kement iesniegumam, kurā lūgts nodrošināt, lai arestētās mantas glabātājs R. Meroni beigtu lietot šo mantu, t.i., lai viņš vairs nebalsotu ar akciju sabiedrības Ventbunkers akcijām. Jāatgādina, ka SIA Kement vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir viens no t.s. Lemberga oponentiem – miljonārs Olafs Berķis. SIA Kement pieder 13,3% akciju sabiedrības Ventbunkers akciju.
Tiesa aicināja procesa dalībniekus izteikt viedokli par šo SIA Kement iesniegumu, un kārtējās Pandoras lādes vāks bija vaļā.
Prokurors Juris Juriss pauda, ka tiesai nevajag iedziļināties šajā civiltiesiskajā strīdā, kas radies starp Ventbunkers akcionāriem. Ventspils mērs A. Lembergs bija sajūsmā par šo prokurora J. Jurisa izpaudumu – prokurors beidzot atzina to, ko A. Lembergs (un ne tikai viņš) apgalvo jau apmēram divus gadus. Proti, pret A. Lembergu uzsāktā krimināllieta ir veids, kā civiltiesisku strīdu risināt ar kriminālprocesuālām metodēm. "Es šajā jautājumā 100% piekrītu apsūdzības uzturētājiem," teica A. Lembergs. "Apsūdzības pret mani un vēl diviem pilsoņiem ir celtas tādēļ, lai risinātu civiltiesiskus strīdus." Savukārt mantas arestam mērķis bija "nodot to pareizās rokās, pārvaldīt, pareizi balsot, pareizas valdes iecelt, uztaisīt biznesa shēmas, peļņas centru nodot citā jurisdikcijā utt., utt.", "mantas" aresta būtību raksturoja A. Lembergs.
Naktis negulēt
Vairāki aizstāvības puses pārstāvji minēja piemērus, kas varētu liecināt, ka arestētā manta šajā laikā varētu būt izšķērdēta. Būtiski ir tas, ka procesa virzītājs pašlaik ir tiesa, kura līdz ar to ir atbildīga par arestētās mantas saglabāšanu un tās vērtības nesamazināšanu. Ja notiesājoša sprieduma rezultātā manta tiks konfiscēta, tad tā nonāks valsts īpašumā, savukārt, ja spriedums būs attaisnojošs, tad manta būs jāatdod tās patiesajam īpašniekam – A. Lembergam vai kādam citam. Savukārt, ja īpašnieks konstatēs, ka mantas vērtība samazināta, tad viņš varēs vērsties ar attiecīgu prasību pret Latvijas valsti.
Tēlaini prokuroru radīto situāciju raksturoja advokāts Jānis Rozenbergs. "Man tiesas vietā naktīs slikti miegs nāktu, apzinoties, kāda ir arestēto aktīvu vērtība un ko ar tiem dara vai nedara viens Šveices advokāts."
Kā mantas vērtības apzinātas samazināšanas piemēru A. Lembergs minēja to, ka Ventbunkers ir "zem tirgus vērtības" pārdevis tai piederošās Ventspils naftas akcijas. Neatkarīgā noskaidroja, ka Ventbunkers tiešām nesen ir pārdevis aptuveni 650 000 Ventspils naftas akciju.
Savukārt advokāts Aldis Alliks atklāja vēl kādu ļoti īpatnēju veidu, kā konkrētais kriminālprocess tiek lietots civiltiesisku strīdu risināšanai. Proti, prokurori vispār ir izglābuši Ventbunkeru, uzliekot arestu... šīs uzņēmējsabiedrības pienākumam norēķināties ar kādu no tās kreditoriem.
Jāatgādina, ka A. Alliks iepriekš piedāvāja oriģinālu recepti, kā tiesai rūpēties par arestēto mantu "kā labam saimniekam". Tiesai būtu jādod pilnvarojums, kā pilnvarniekiem jābalso daudzo uzņēmējsabiedrību akcionāru pilnsapulcēs. Tiesas sastāvs par A. Allika priekšlikumu bija sajūsmā, tomēr to noraidīja.