Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ir svarīga valsts attīstības un konkurētspējas priekšrocība, taču Latvijas vietas kapitāls tiek izmantots ne visai efektīvi. Šāds secinājums izdarīts Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam Uzraudzības ziņojumā.
Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka ārējās sasniedzamības jomā ir labas sekmes, jo progress gaisa un jūras pasažieru pārvadājumos ir bijis pastāvīgs, taču, neskatoties uz ieguldīto darbu infrastruktūras uzlabošanā, stagnē kravu pārvadājumi Latvijas lielākajās ostās. Tam cēloņi meklējami tieši tirgus apguvē un klientu piesaistē, secināts ziņojumā.
Tāpat ārējās sasniedzamības uzlabošanās nav atspoguļojusies vairākdienu tūrisma plūsmas pieaugumā - arī šeit jomu veicinošie pasākumi nav bijuši pietiekami. Ziņojumā norādīts, ka kopš 2005.gada arvien mazāk tūristu uz Latviju ierodas vairāku dienu ceļojumā, kas nozīmē, ka netiek īstenotas mērķtiecīgas vai vismaz pietiekami efektīvas darbības, kas vērstas uz to, lai tūristi Latvijā pavadītu vairākas dienas. Lai gan stratēģijas mērķis ir panākt, ka 2030.gadā to tūristu skaits, kas nakšņo četras un vairākas naktis, pārsniedz 1,4 miljonus, pašreizējās tendences rāda, ka 2030.gadā šādu tūristu skaits pārsniegs tikai 200 000.
Tūrisma ziņā Latvija krietni atpaliek no abām pārējām Baltijas valstīm - kamēr Latvijā tūristu skaits, kuri šeit nakšņo četras un vairāk naktis, samazinās, Igaunijā un Lietuvā šādu tūristu skaits palielinās. Salīdzinot ar abiem kaimiņiem, Latvijas tūrisma industrija acīmredzami stagnē, secinājuši ziņojuma izstrādātāji.
Tāpat ar panākumiem nevar lepoties iekšējā sasniedzamība, kur galvenais iemesls sliktiem panākumiem bija ekonomiskās krīzes izraisītais līdzekļu trūkums. Piemēram, visu veidu sabiedriskā transporta loma Latvijā ir mazinājusies, bet autoceļu uzlabošanas tempi joprojām ir nepietiekami. Sabiedriskā transporta jomā ir izveidojies tāds kā apburtais loks, proti iedzīvotāji izmanto personisko transportu, jo sabiedriskais pietiekami nenodrošina viņu vajadzības, bet pasažieru skaita samazinājums neļauj sabiedrisko transportu pienācīgi attīstīt.
Tikmēr noteiktos rādītājus 2030.gadā varētu pārsniegt lidosta "Rīga", kuras politika pat ekonomiskās krīzes rezultātā ir bijusi pietiekami efektīva. Ja stratēģijā bija prognozēts, ka 2030.gadā lidostā gada laika apkalpoto pasažieru skaits būs 10 miljoni, pašreizējās tendences rāda, ka šis skaits būs lielāks - vairāk nekā 16 miljoni pasažieru gadā. Šajā ziņā Latvija ir krietni priekšā Lietuvas un Igaunijas lidostām, bet atpaliek no Helsinku lidostas.
Ziņojumā teikts, ka sasniedzamības nodrošināšanā Latvijā galvenā loma joprojām ir autoceļiem. Lai gan autoceļu tīkls ir pietiekami blīvs, to kvalitāte ir ievērojami zemāka par Eiropā pieņemto, kā arī Latvijā nav neviena ceļa, kas atbilstu automaģistrāles parametriem, un arī maksimālais atļautais ātrums ir zemāks nekā citviet Eiropā. Neapmierinoša situācija ir ar dzelzceļa pārvadājumiem.