Cēsniekiem bija vērts paciesties vairākus gadus, līdz beidzas Cēsu Jaunās pils un Pilsmuižas parka atjaunošana. Tagad pils tik tiešām atbilst savam nosaukumam un ir atguvusi vismaz daļu kādreizējās greznības.
Arī iedzīvotāji ir novērtējuši ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu veiktos darbus un sākuši veidot jaunu tradīciju – precēties pilī un pēc laulību ceremonijas kādu laiku pakavēties un fotografēties pils parkā.
Pēc 2009. gadā uzsāktās restaurācijas pili apmeklētājiem atvēra tikai šovasar. Pašvaldības aģentūras Cēsu kultūras un tūrisma centrs pārdošanas speciāliste Anita Ābeltiņa stāsta, ka šovasar pieci pāri laulājušies pilī un viens – pils parkā. Bet pēc citur noslēgtas laulību ceremonijas uz parku pavadīt jaukus mirkļus devušies ļoti daudz jaunlaulāto. «Ap divdesmit pāru varētu būt,» lēš A. Ābeltiņa. Parks ir publiski pieejama vieta, tāpēc aģentūrā netiek precīzi uzskaitīta šāda statistika. Cilvēki paši ir iesākuši šādu tradīciju, un pilsētā par to priecājas – tātad patīk. Ir arī tādi jaunlaulātie, kuri kāpj pils tornī un vēlas uz pilsētu paskatīties no augšas. Tagad, rudenī, ainava ir tiešām iespaidīga, vien jāpieļauj, ka līgavām kāzu tērpā kāpiens varētu būt sarežģīts, jo kāpnītes vijas un vijas uz augšu. Cēsu Jaunā pils tagad ir kā radīta greznām svinībām, jo tur var apskatīt tās kādreizējā īpašnieka – vecā grāfa Zīversa – kabineta interjeru, Kafijas istabu, pils bibliotēku Lademahera torņa divos stāvos, arī romantisko Rožu salonu ar atjaunotajiem pils sienu gleznojumiem ar rožu motīviem no 1801. gada.
A. Ābeltiņa pieļauj, ka nākamgad arī tūristu aktivitāte būs ievērojami lielāka. Cēsu pils kompleksa atjaunošana, kurā naudu ieguldīja gan Cēsu novada pašvaldība un bija piešķirts valsts līdzfinansējums, gan tika izmantoti ERAF līdzekļi, tika veikta, lai attīstītu tūrismu. «Šī vasara vēl nebija aktīva, jo lielās tūrisma firmas ceļojumus plāno gadu uz priekšu. Nākamgad Cēsīs tūristu varētu būt vairāk,» saka A. Ābeltiņa.