Jūras apglabātāji apkaro Latvijas lauksaimniecību

Tā vietā, lai sēstos pie kopīga sarunu galda un ar lauksaimnieku organizācijām diskutētu, kā Eiropas Savienības naudu tērēt makiem un videi draudzīgi, radikālie dabas mīļotāji īsteno lauksaimnieku diskreditēšanas kampaņu.

Vakar viņi Rīgas centrā pilsētniekiem klāstīja, ka Latvijas lauksaimniecība nogalina Baltijas jūru, bet Saeimā iesniedza petīciju ar prasību nākamajos septiņos ES budžeta plānošanas gados īstenot tādu lauksaimniecības politiku, kas būtiski samazinātu fosfātu un nitrātu piesārņojumu.

Neatkarīgā jau skaidroja, ka lauksaimniecība un vides pasākumi turpmāk tiks finansēti no viena avota un kampaņa Baltijas jūras glābšanai Spēks ir jūrā vērtējama kā sastāvdaļa cīņā par šīs naudas izlietojumu.

Aļģes, ko baro lauksaimniecībā izmantojamie minerālmēsli, koncentrējas Skandināvijas krastos, tāpēc petīcijas adresāts ir nepareizais parlaments. Aktīvisti Vecrīgā publiskai apskatei iekārtojuši ar minerālmēsliem piesārņotu ūdens akvāriju, taču arī tam būtu jāatrodas ne jau Latvijā, kuras lauksaimniecība ir gana pieticīga. Kā informē Valsts vides dienests, 40% Baltijas jūras piesārņojuma atnāk pa upēm no Polijas, Krievijas un Baltkrievijas.

Turklāt apšaubāma ir saruna par lauksaimniecību pilsētas centrā. Protams, neinformēta sabiedriskā doma uz saukli Jūra mirst uzķeras daudz vienkāršāk un aizmirst, ka arī lauki mirst. Tāpēc paraksta petīciju, kas zemkopjiem nākamgad, kad sāksies darbs pie lauksaimniecības naudas dalīšanas, var radīt nopietnus sarežģījumus. Jāatgādina, ka 30% budžeta ietilpst tā dēvētajā zaļajā komponentē.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze stāsta, ka no padomju laikos apsaimniekotajiem 2,4 miljoniem hektāru tagad Latvijā apstrādājam tikai 1,8 miljonus hektāru. Milzīga teritorija ir atdota atpakaļ dabai. Tāpēc ar turpmākiem zaļi dēvētiem jaunievedumiem jārīkojas uzmanīgi. «Mēs nevaram papildu teritorijas atstāt neapstrādātas.» A. Krauze izsaka nožēlu, ka Pasaules dabas fonds, cenšoties ietekmēt lauksaimniecības politiku, tomēr nesarunājas ar lauksaimnieku organizācijām. «Mēs paši noteikti uzrunāsim viņus,» sola lauksaimnieku līderis. Viņaprāt, liela daļa aizspriedumu un maldīgu priekšstatu par lauksaimniecību veidojas tādēļ, ka pilsēta arvien attālinās no laukiem. Ar cilvēkiem, kas nezina, iespējams manipulēt: «Nesen kāda paziņu ģimene rīdzinieki brauca uz laukiem, un ceļmalā pļavā ganījušās melnraibās govis. Bērns pārsteigts teica – mammu, skaties, kādi lieli dalmācieši!»