Vajadzētu veikt izmaiņas pensiju likumā, kas paredzētu, ka tie iedzīvotāji - audžuvecāki, kuri vismaz desmit gadus uzņēmušies šo atbildību, varētu pensionēties piecus gadus ātrāk. Šāds priekšlikums izskanēja šodien notikušajā konferencē "Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē", kurā tika spriests par labākajiem risinājumiem bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei.
Par labu un vērtējamu šo priekšlikumu atzina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS). Savukārt Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa informēja, ka LM ir saņēmusi šādu priekšlikumu un to vērtēs.
Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālo lietu un sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns sacīja, ka primāri ir jādomā par valsts finansiālu atbalstu aizbildņiem un audžu vecākiem. Īpaši viņš akcentēja situāciju kādā šobrīd ir aizbildņi - viņiem par par katru aizbildnībā esošu bērnu valsts mēnesī maksā 32 latus. Leiškalns uzskata, ka šai summai jābūt vismaz 80% apmērā no minimālās mēneša darba algas. "Par 32 latiem bērnu uzturēt nevar," viņš akcentēja.
Konferencē ar saviem priekšlikumiem ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidošanā dalījās gan Saeimas deputāti, gan ierēdņi un dažādu nevalstisko organizāciju pārstāvji. Priekšlikumu bija daudz, tomēr visi dalībnieki bija vienisprātis, ka ir jāizstrādā adopcijas attīstības koncepcija. Vairākkārt konferences laikā tika minēts, ka ir jāievieš valsts apmaksāta apmācība un atbalsta pasākumi adoptētājiem, jāpārskata adoptētāju izvērtēšanas sistēma, lai bērnu aprūpe maksimāli tiktu vērsta uz bērnu vajadzībām, kā arī jāizvērtē ārvalstu adopcijas jautājumi.
Adoptētāji un aizbildņu biedrības "Azote" valdes priekšsēdētāja Inese Fecere aicināja apsvērt iespēju adoptētājiem piešķirt apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu viena gada garumā neatkarīgi no bērna vecuma.
Viens no priekšlikumiem arī aizbildnības sistēmas pilnveidei bija vairot atbalsta pasākumu klāstu aizbildņiem, piemēram, nodrošināt regulāru bezmaksas psiholoģisko palīdzību un atbalsta grupas. Tāpat tika izvirzīts priekšlikums izstrādāt vienotu, no valsts finansējuma segtu apmācību programmu aizbildņiem un noteikt to kā obligātu, kā arī pārskatīt aizbildņu izvērtēšanas sistēmu.
Nākamais solis tad, ja bērns nevar dzīvot savā ģimenē un nav atrodams kāds aizbildnis radu vidū, ir meklēt bērnam audžuģimeni. Konferencē vairākkārt tika izteikts piedāvājums veidot "profesionālās" audžuģimenes. Tās būtu tādas ģimenes, kuras varētu strādāt kā pašnodarbinātas personas vai īstenot šo pakalpojumu caur profesionālo audžuģimeņu centriem, kuri savukārt atalgotu audžuvecākus un asistentus, kā arī nodrošināt ģimeņu atbalstu un uzraudzību. Profesionālās audžuģimenes nodrošinātu bērna aprūpi līdz viņa atgriešanai bioloģiskā ģimenē, līdz aizbildniecībai, adopcijai vai pilngadības sasniegšanai.
Statistika liecina, ka šobrīd Latvijā ārpusģimenes aprūpē atrodas 8100 bērnu, no tiem 1800 atrodas institucionālās iestādēs.
LM apkopotie dati liecina, ka šogad līdz septembrim Latvijā kopumā adoptēts 171 bērns.
Adopcijas gadījumā valsts adoptētājiem piešķir 1000 latu lielu vienreizēju atlīdzību un pabalstu pirmsadopcijas aprūpes periodā - 35 latus mēnesī.
Savukārt aizbildņiem valsts katru mēnesi piešķir pabalstu - 32 latus - par katru aizbildnībā esošu bērnu, kā arī pabalstu par aizbildņa pienākumu pildīšanu - 38 latus mēnesī.
Audžuģimenēm par pienākumu pildīšanu katru mēnesi no valsts budžeta piešķir 80 latu lielu pabalstu, bet pašvaldības par katra bērna uzturēšanu izmaksā pabalstu 60 līdz 150 latu apmērā mēnesī.
Jau ziņots, ka konferenci "Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē" šodien organizēja Alternatīvās bērnu aprūpes alianse sadarbībā ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.
Ar konferences palīdzību Alternatīvās bērnu aprūpes alianse vēlējās panākt, lai Latvijā tiktu izstrādāts praktisks plāns ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei, kas ietvertu normatīvo aktu sakārtošanu, pasākumus audžuģimeņu kustības tālākai attīstībai, iespējamai diferenciācijai, atbalsta sistēmas pilnveidei aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem un alternatīvu sociālo pakalpojumu attīstību.