Pārtraucot darboties fotoradariem, uz Latvijas ceļiem var palielināties korupcijas riski, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) preses pārstāve Lita Juberte.
Lai gan pēdējo dienu laikā sociālajos tīklos autovadītāji dalījušies ar neoficiālu informāciju, ka ātruma pārkāpējus pieķērušie policisti it kā ņēmuši un pat paši ieteikuši dot kukuļus, policija šādu tendenci pagaidām nav novērojusi.
"Atskatoties uz aizvadīto nedēļu, jāsecina, ka fotoradaru neesamība ceļu satiksmes drošības jomā iezīmējusies vairāk ar negatīvām tendencēm - lielāku negadījumu un cietušo skaitu, taču, kas attiecas uz korupcijas risku pieaugumu, tā neiezīmējas kā problēmtendence," skaidroja Juberte.
Viņa uzsvēra, ka policija jau iepriekš atzinusi - fotoradaru kā tehnisku ierīču loma korupcijas risku mazināšanā ceļu satiksmē ir būtiska, jo tiek izslēgts cilvēciskais faktors. Līdz ar to patlaban, kad fotoradari nedarbojas un to darbu uz ceļiem aizstāj policisti, kukuļdošanas un kukuļņemšanas riski teorētiski var palielināties.
Tomēr neatkarīgi no tā, vai fotoradari uz ceļiem darbojas vai nē, policija pastiprināti kontrolē gan kukuļņēmējus, gan kukuļdevējus, sacīja Juberte. Par šāda veida darījumiem kriminālatbildība paredzēta abām pusēm - gan devējiem, gan ņēmējiem. Tomēr, ja kukuļdevējs uzraksta iesniegumu par kukuļņēmēju, viņš tiek atbrīvots no kriminālatbildības, atgādina policija.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka atbildīgajām institūcijām uzmanība korupcijas riskiem ceļu policistu saskarsmē ar autovadītājiem ir jāpievērš vienmēr un regulāri. Latkovskis skaidroja, ka komisija ir atbalstījusi fotoradaru ieviešanu tieši šo ierīču "bezkaislības dēļ", jo to darbībā cilvēciskajam faktoram nav nekādas lomas.
Latkovskim nepatīk kampaņveidīgas akcijas, taču viņš zina, ka VP Iekšējās drošības dienests pastāvīgi velta uzmanību ceļu policijas darbam. Politiķim gan nav informācijas, vai pašreiz tas tiek darīts pastiprinātā režīmā. Situāciju kontrolē arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, atzina Latkovskis. Deputāts uzsvēra, ka iedzīvotāji, kuri sastapušies ar ceļu policistu negodprātīgu rīcību, tiek aicināti par to ziņot tiesībsargājošajām iestādēm.
Arī šodien Valsts policijai (VP) nav izdevies panākt pagaidu vienošanos ar uzņēmumu "V-Traffic" (iepriekš - "Vitronic Baltica un partneri") par fotoradaru darbības atsākšanu, informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma.
Sarunas par pagaidu vienošanos plānots atsākt rīt, 10.oktobrī, un, līdzko būs jaunumi, policija sola par tiem informēt.
Holma vakar, atsaucoties uz Kozlovski, skaidroja, ka VP un "V-Traffic" turpina meklēt abām pusēm pieņemamus pagaidu vienošanās nosacījumus, taču, ja arī tādi netiks panākti, "šī līguma noslēgšana nav pašmērķis".
Kā iepriekš atzina VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, vienošanās līdz pagājušās nedēļas piektdienai netika noslēgta, jo abas puses neesot spējušas nākt pie kopsaucēja par "principiālām lietām". Strīdi neesot par samaksu, atklāja Ķuzis. Ņemot vērā, ka policijai jau ir rūgta pieredze, šajā gadījumā dienesta vadība grib noslēgt tikai tādu līgumu, kas būtu izdevīgs valstij un tās nodokļu maksātājiem, un lai nepastāvētu nekādi riski.
Ķuzis ar rūgtumu secinājis, ka kopš fotoradaru darbības pārtraukšanas satiksme uz Latvijas ceļiem ir kļuvusi sliktāka. Nedēļas laikā visā Latvijā par 1% ir pieaudzis negadījumu skaits.
Ar fotoradariem dienas laikā tika fiksēts aptuveni 1000 pārkāpumu, bet policija pašu spēkiem spēj piefiksēt vien ap 100 pārgalvīgo braucēju. Piemēram, kopš 28.septembra, kad fotoradari pārtrauca darbību, līdz 4.oktobrim (ieskaitot) policisti fiksējuši 1181 braukšanas ātruma pārkāpēju.
Kā ziņots, līgums starp VP un komersantu "V-Traffic" par fotoradaru ieviešanu tika izbeigts 28.septembrī.
Iekšlietu ministrija apņēmās divu mēnešu laikā vērtēt iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja "Vitronic GmbH" ne vairāk kā 57 radarus, kas līdz pat septembra beigām darbojās uz Latvijas ceļiem.