Ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušie Latvijas pasu turētāji no valsts aizņēmušies vairāk nekā 2000 latu. Daži cilvēki piešķirtos naudas līdzekļus jau atmaksājuši, bet ir arī pirmie gadījumi, kad noteiktajā termiņā piešķirtie finanšu līdzekļi nav atmaksāti.
Līdz šim Latvijas vēstniecībās ārvalstīs un Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārajā departamentā pieņemti 26 lēmumi par materiālās palīdzības piešķiršanu. Materiālā palīdzība ir piešķirta, lai Latvijas valstspiederīgie no Vācijas, Lietuvas, Lielbritānijas, Spānijas, Zviedrijas, Čehijas, Turcijas un Polijas varētu atgriezties Latvijā, aģentūru LETA informēja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis.
Vairumā gadījumu materiālo palīdzību ir lūguši Latvijas valstspiederīgie, kuri, nonākot ārvalstīs, ir kļuvuši par krāpniecības upuriem. Vairākas personas ir apzagtas, tādējādi zaudējot ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī personu apliecinošus dokumentus.
Gadījumos, kad pārstāvniecību konsulārās amatpersonas ir sniegušas materiālo palīdzību, ir iegādātas un prasītājam izsniegtas transporta biļetes atpakaļceļam uz Latviju. Vidējā aizdotā summa bijusi 35 latu līdz 40 latu liela, bet atsevišķos gadījumos tā pārsniegusi 150 latus.
Četros gadījumos piešķirtie naudas līdzekļi jeb gandrīz 350 lati jau ir atmaksāti. Diemžēl ir jau pirmie gadījumi, kad personas noteiktajā termiņā nav atmaksājušas piešķirtos finanšu līdzekļus. ĀM preses sekretārs pagaidām neatklāja, cik liela naudas summa valstij nav atmaksāta un vai ĀM jau nodevusi lietu tiesu izpildītājiem. Valdībā apstiprinātā kārtība paredz, ka finanšu līdzekļi, kas personai tiek piešķirti no ĀM šim mērķim paredzētās budžeta pozīcijas, trīs mēnešu laikā ir jāatmaksā valsts budžetā. Ja naudu nav iespējams atdot, ir iespējams ar pamatojumu pagarināt tās atdošanu vēl uz trīs mēnešiem. Ja atmaksa netiek veikta lēmumā par materiālās palīdzības piešķiršanu noteiktajā termiņā, pret personu tiek piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde, proti, lieta tiek nodota tiesu izpildītājiem.
ĀM pārstāvis norādīja, ka interese par materiālās palīdzības piešķiršanu ir salīdzinoši liela. Katrs konkrētais gadījums tiek rūpīgi izvērtēts, proti, vai persona tiešām ir ārkārtas situācijā un vai personai nav pieejamas citas palīdzības saņemšanas iespējas, varbūt ir radinieki, draugi vai institūcijas, kuras būtas gatavas sniegt finansiālu palīdzību. Tikai tad, ja nav pieejamas citas iespējas saņemt finansiālo palīdzību, tiek lemts par finanšu līdzekļu piešķiršanu.
Lai arī ĀM norāda, ka materiālās palīdzības nodrošināšanas kārtība ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai ir jauns instruments konsulārā dienesta rokās, lai pēc iespējas operatīvi sniegtu palīdzību ārkārtas situācijā nonākušai personai, tā arī uzsver preventīvos pasākumus, kas jāveic, lai ārkārtas situācijas nenonāktu.
ĀM mudina, dodoties uz ārvalstīm ceļojumā vai darba meklējumos, paredzēt finanšu līdzekļus arī atpakaļceļam, rūpīgi glabāt dokumentus un personīgās mantas, kā arī, piekrītot darba piedāvājumam ārvalstīs, neuzticēties vilinošiem sludinājumiem interneta vietnēs. Iepriekš noteikti jāpārbauda uzņēmuma dati Valsts nodarbinātības aģentūras mājaslapā, lai pārliecinātos, ka tam ir tiesības vervēt darbiniekus darbam ārvalstīs. Pirms brauciena uz ārvalstīm tam jāsagatavojas un jāapzinās, ka ārvalstīs iespējams nonākt negaidītās situācijās, kur var būt nepieciešama palīdzība, tostarp finansiāla.
LETA jau ziņoja, ka no 1.jūnija ārkārtas situācijās ārvalstīs nonākušie Latvijas pasu turētāji var aizņemties līdzekļus no valsts. Šogad fondā pieejami 25 000 latu, bet turpmākajos gados - 50 000 latu, no kuriem līdzekļus varēs aizņemties Latvijas pasu turētāji, kas neparedzētu apstākļu dēļ ir nonākuši ārkārtas situācijā ārvalstīs un finanšu trūkuma dēļ nevar atgriezties Latvijā. Materiālās palīdzības apmērs nevar pārsniegt 2000 latus vienai personai.
ĀM aprēķinājusi, ka gada laikā varētu saņemt aptuveni 250 materiālās palīdzības lūgumus. Pērn Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs saņēmušas 294 Latvijas ceļotāju lūgumus, kas saistīti ar atgriešanos Latvijā.