Latvijā vecāki ar bērniem līdz divu gadu vecumam saņem būtiski mazāku finansiālu atbalstu no valsts nekā vecāki Igaunijā un arī Lietuvā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pabalstu sistēmas pētījums Baltijas valstīs.
No pētījuma izriet, ka tas saistīts ar pabalsta izmaksas ilgumu, proti, pārējās Baltijas valstīs tāpat kā Latvijā pabalstu turpina maksāt, tomēr tas ir ievērojami lielāks nekā Latvijā.
Kopumā pie vienāda neto algas līmeņa – 350 latiem pēc nodokļu nomaksas vecāki Latvijā līdz bērna divu gadu vecumam pabalstos (pētījumā analizēti tikai valsts pabalsti, kurus nodrošina saistībā ar bērna dzimšanu un kopšanu) saņem par 45 procentiem jeb gandrīz 2400 latiem mazāk nekā Igaunijā. Turklāt arī pēc nākamajā gadā plānotajām izmaiņām Latvijas pabalstu sistēmā, kad tiks mīkstināti pabalstu ierobežojumi, atšķirība starp pabalstu apmēru abās valstīs vidēja un augsta ienākuma ģimenēs samazināsies aptuveni par trešdaļu, tomēr ģimenēs ar zemiem ienākumiem joprojām būs tikpat liela. Tik būtiska starpība starp valsts finansiālo atbalstu jaunajām ģimenēm ir saistīta ar to, ka Igaunijā vecāku pabalsts tiek izmaksāts līdz bērna pusotra gada vecumam, bet Latvijā tikai līdz gadam.
Pabalstu apmērs atšķiras arī no Lietuvas – pētījums apliecina, ka bērna pirmajā dzīves gadā Latvijā pabalsti ir par četriem procentiem mazāki, bet jau otrajā dzīves gadā – par 21 procentu mazāki. Lietuvā valsts finansiālais atbalsts jaunajiem vecākiem kopumā ir lielāks nekā Latvijā, jo ir ieviestas izvēles normas, kas ļauj pašiem vecākiem lemt, vai pabalstu saņemt viena vai divu gadu periodā pēc bērna piedzimšanas. Izvēloties pabalstu saņemt ilgāk, ikmēneša pabalsts ir mazāks, tomēr kopumā divu gadu laikā saņemtā naudas summa ir vidēji par 13% lielāka nekā Latvijā. Turklāt Lietuvā viens no vecākiem, kas izvēlējies ar bērnu mājās palikt divus gadus, otrajā gadā var paralēli arī strādāt, nezaudējot pabalstu. Arī Igaunijā māmiņa var saņemt vecāku pabalstu, ja strādā, taču ar zināmiem nosacījumiem. Vēl secināts, ka Lietuvā neapliekamā minimuma atvieglojumu par bērnu saņem abi vecāki, turklāt papildu summu par otru un katru nākamo bērnu. Ja bērnu audzina viens vecāks, tad abu vecāku summu saņem tas vecāks, kurš bērnu audzina.
Salīdzinājums ar kaimiņvalstīm liecina, ka Latvijas klupšanas akmens ir tieši pabalstu apmērs bērna otrajā dzīves gadā. Lietuvā vecāki var paši izvēlēties saņemt pabalstu vienu gadu (pabalsta apjoms būs par pieciem procentiem augstāks nekā māmiņas darba alga) vai divus gadus (pabalsta apjoms būs 58 procenti no māmiņas iepriekšējās darba algas). Minimālais vecāku pabalsts ir 100 latu mēnesī Lietuvā un 195 lati Igaunijā, bet maksimālais Lietuvā 1960, Igaunijā – 1500 latu mēnesī. Latvijā ir noteikti pabalstu griesti, bet tiem nav noteikta summa – no nākamā gada tie būs 700 lati plus 50 procentu no pārējās summas, tā ka ar lielu algu pabalsts var sasniegt arī tūkstošus. Minimālais pabalsts ir tikai 50 latu, un to nākamgad nav plānots mainīt. Tas nozīmē, ka Igaunijā minimālais pabalsts ir četras reizes augstāks nekā Latvijā.
Pētījumā secināts – būtisks trūkums ir tas, ka finansiālais atbalsts vecākiem Latvijā krasi samazinās pēc bērna gada vecuma. Vecākiem ir jāatgriežas darbā, arī situācijā, ja viņiem nav kas pieskata bērna un ja nav vietu bērnudārzā. «Rindas bērnudārzos un tas, ka grupiņās uzņem bērnus tikai no pusotra vai pat divu gadu vecuma, vecākiem rada grūtības nodrošināt bērna pieskatīšanu un arī lielus papildu izdevumus,» norāda Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane.