Lūdz pārbaudīt Loskutova slepenā audioieraksta likumību

© F64 Photo Agency

Zvērināta advokāte Irina Kauke t.s. Lemberga prāvā lūdza tiesu pieprasīt no KNAB ziņas par to, kad un pamatojoties uz kādiem dokumentiem tā laika KNAB priekšnieka, tagad Saeimas deputāta Alekseja Loskutova (Vienotība) veiktais slepenais privātas sarunas audioieraksts iegrāmatots KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas dokumentos.

Vēl šā gada augustā A. Loskutovs Rīgas apgabaltiesā liecināja, ka 2005. gada marta sākumā, iespējams, 12. martā, viņš privāti ticies ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, lai pārrunātu atsevišķus tiesiskuma jautājumus. Baidoties no iespējamām provokācijām, viņš esot slepeni veicis sarunas audioierakstu. A. Loskutovs apgalvoja, ka šo ierakstu marta beigās nodevis KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļai un par sarunu informējis arī tā laika ģenerālprokuroru Jāni Maizīti.

Nepieļaujams pierādījums

Pēc diviem gadiem, 2007. gada vasarā, audioieraksts tika izmantots krimināllietā pret A. Lembergu kā pierādījums, ka A. Lembergs «veic darbības, kas vērstas uz traucēšanu izmeklēšanai vai citas pretdarbības kriminālprocesa mērķa sasniegšanai krimināllietā», teikts KNAB priekšnieka vietnieka Alvja Vilka 2007. gada 18. jūnija pavadvēstulē procesa virzītājam Andim Mežsargam, kurš tolaik vāca materiālus, lai tikai varētu izmeklēšanas tiesnesim pamatot nepieciešamību turēt A. Lembergu cietumā.

Kriminālprocess pret A. Lembergu tika uzsākts 2005. gada 3. oktobrī, bet A. Loskutova sarunas ieraksts veikts septiņus mēnešus agrāk. Ja A. Loskutova audioieraksts veikts operatīvās darbības ceļā, tad atbilstoši likumam jābūt operatīvās izstrādes lietai – vienkāršāk sakot, jābūt noformētai virknei dokumentu, kuri apliecinātu pierādījuma leģitimitāti. Kā norāda I. Kauke lūgumā tiesai, «no krimināllietā esošajiem pierādījumiem izriet, ka KNAB amatpersonas nosūtīja procesa virzītājam A. Mežsargam vecu sarunu starp A. Loskutovu un A. Lembergu, kura notika pirms kriminālprocesa uzsākšanas, kā pierādījumu pretdarbībai kriminālprocesa mērķa sasniegšanā, lai izmantotu to tiesā, kura izlēma jautājumu par A. Lemberga apcietinājuma pagarināšanu vai atcelšanu». Advokāte lūgumā pauž bažas, ka tādējādi «krimināllietas materiāli tika apzināti un tīši falsificēti».

Cīnīties neesot jēgas

Paužot viedokli par pieteikto lūgumu, prokurors Aivis Zalužinskis teica, ka lūgums esot noraidāms, jo ģenerālprokurors Jānis Maizītis 2003. gada vasarā esot pagarinājis iesniegumu par pārbaudes uzsākšanu par A. Lemberga darbībām. Līdz ar to A. Loskutova sarunas ieraksts izmantots kā pārbaudes materiāls, kas esot bijis atbilstīgi tajā laikā spēka esošajam Kriminālprocesa kodeksam. Prokurors brīdināja, ka aizstāvībai arī ar citām vēstulēm neesot jēgas mēģināt apgrūtināt KNAB, jo A. Loskutovs jau tiesā liecinājis, ka audioieraksts veikts nevis operatīvās darbības ietvaros, bet pēc paša A. Loskutova iniciatīvas.

Ņemot vērā līdzšinējo tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas sastāva praksi, var prognozēt, ka, «piekrītot prokuroru viedoklim», tiesa advokātes lūgumu noraidīs.

Ierocis politikā

Lai arī tiesā A. Loskutovs apgalvoja, ka par sava ieraksta turpmāko likteni neko nav zinājis, Neatkarīgā konstatēja, ka Wikileaks atrodamajā 2008. gada maija sākuma šifrogrammā ASV diplomāts no Rīgas Vašingtonai vēstījis par savu tikšanos ar A. Loskutovu. KNAB priekšnieks amerikāņiem detalizēti sniedzis savu kārtējo ziņojumu par paveiktajiem varoņdarbiem, konkrēti par sarunas ierakstu ar A. Lembergu: «Loskutovs paziņoja, ka viņš ierakstīja sarunu [ar Aivaru Lembergu], nodeva ierakstu prokurora birojam un ka ieraksts tika izmantots kā pierādījums slēgtā noklausīšanās sēdē pagājušajā gadā, lai paturētu (apcietinājumā) Lembergu. Viņš teica, ka šāda ieraksta esamība ir zināma tikai dažiem cilvēkiem, jo tas tieši parāda, ka Lembergs mēģina kontrolēt valsts ierēdni.»

Jāatgādina, ka A. Loskutovs KNAB priekšnieka amatā nokļuva, pateicoties bijušā premjera Einara Repšes padomniekam Jāzepam Meikšānam. Pēdējais to apstiprināja savās liecībās tiesai. Jau pirmajās dienās jaunajā amatā A. Loskutovam ar vietnieci Jutu Strīķi radās konflikts. Viņai bija citāda izpratne par tiesiskumu. Nejūtot politisku atbalstu no Aigara Kalvīša vadītās Tautas partijas valdības, A. Loskutovs saprata, ka cīņā ar J. Strīķi palicis viens, un nolēma pāriet J. Strīķes un vienlaikus arī to politisko spēku pusē, kuru ienaidnieks nr. 1 ir A. Lembergs. Līdz ar to slepus veiktais audioieraksts pārtapa par ieroci politikā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais