Nedēļas nogalē Rīgas Kongresu namā notika tradiconālie, jau 13., grāmatu svētki, kurā piedalījās 36 izdevniecības. Triju dienu garumā notika dažādi pasākumi, arī konference, kurā grāmatnieki, paužot raizes par nozares nākotni, aicināja valdību samazināt PVN likmi grāmatām vai atteikties no tās vispār.
«Gads pagājis kopš iepriekšējiem Grāmatu svētkiem, un kas tikai pa šo gadu nav noticis: esam izveidojuši apvienību Grāmatai būt, kas gatavos pietiekumus Rīgas kandidatūrai kā Pasaules grāmatu galvaspilsētai 2018. gadā. Tāpat darbojamies, lai ar interesantiem pasākumiem sagaidītu 2013. gadu, kad aprit 425 gadi, kopš Rīgā tika izveidota grāmatu spiestuve. Arī 2014. gads, kad Rīga kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, nav aiz kalniem,» atklājot Grāmatu svētkus, teica Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas priekšsēdētāja Renāte Punka. Viņa norādīja, ka šā gada sarīkojuma jaunums – konference par Latvijas grāmatniecību – parādījusi, «kas mums ir un ko varam lūgt no valdības un pašvaldībām, lai nostiprinātu lasīšanas tradīcijas».
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane šos svētkus nosauca par grāmatu uzvaras gājienu, atzīmējot, ka 13. svētki ir kā stabilitātes garants, jo numeroloģijā, saskaitot abus šos skaitļus, summa ir četri, kas norāda uz pamatīgumu, kā krēslu uz četrām kājām. Viņa gan atzina, ka grāmatām nav viegli šajā informācijas tehnoloģiju laikmetā. «Bet to dzīvā vārda klātbūtni nevar aizvietot neviena digitālā iekārta, jo tas būtu tas pats, kas īstu draugu nomainīt pret robotu. Man reiz prasīja, kas ir mana laimes izjūta. Tā ir tad, kad es vakarā varu ieritināties klubkrēslā, apsegties ar pledu, paņemt kaķi azotē un lasīt grāmatu,» teica E. Aldermane. Rīgas domes pārstāve uzsvēra, ka ir būtiski atbalstīt šo nozari, lai bērni un jaunieši vairāk lasītu grāmatas, kas ir viens no pamatakmeņiem, kurš iemāca runāt, paust savas domas un rakstīt literāri pareizi.
Konferencē, kurā piedalījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvji, apgādu vadītāji un rakstnieki, izskanēja neapmierinātība ar tiem tempiem, kādi šobrīd ir grāmatu izdošanā un grāmatu iepirkšanā bibliotēkām. Runātāji uzsvēra, ka gaida izpratni no varas, no valsts, jo grāmatu drukāšanai – vai papīra vai elektroniskā formātā – ir nepieciešami līdzekļi. Attiecībā uz elektroniskajām grāmatām – tika norādīts, ka tās lielākoties varētu būt uzziņu un zinātniskā literatūras, bet daiļliteratūra varētu palikt ierastajā papīra formātā.
Latvijas Grāmatnieku ģildes valdes locekle Ināra Beļinkaja norādīja: ja vēl pirms dažiem gadiem grāmatu kopējais tirgus Latvijā bija 30-35 miljoni latu, tad pērnā gada beigās tas sarucis līdz 24,5 miljoniem latu un kopējā izdevēju peļņa bijusi tikai 1,3% no apgrozījuma. Viņa pauda pārliecību, ka pie tā lielā mērā vainojama nepārdomātā nodokļu politika. Latvijas valsts likumi nosakot, ka kultūras vērtības, piemēram, teātris un cirks, tiek atbrīvotas no PVN. Arī latviešu grāmata jāuzskata par kultūras vērtību un jāatbrīvo no PVN.
Konferences noslēgumā ar rezolūciju tika aicināts valdību sniegt atbalstu lasītprasmes veicināšanai un samazināt grāmatām PVN likmi no pašreizējiem 12% vismaz līdz iepriekšējiem 5% vai šādu likmi nepiemērot vispār.