Stabiņa prasās brīvībā
Rīgas apgabaltiesa šodien plkst.13 pārskatīs Centra rajona tiesas 19.septembra lēmumu, ar kuru pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lūguma tika apcietināta koruptīvos noziegumos aizdomās turētā ilggadējā Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Ārija Stabiņa.
Par to aģentūru LETA informēja Stabiņas advokāte Līga Cīrule. Viņa apstiprināja, ka kliente tiek turēta aizdomās par Krimināllikuma 320.panta 3.daļā paredzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanu jeb par kukuļņemšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja kukulis pieprasīts.
Likumā par to paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu un atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā. Tomēr pēc būtības Stabiņas vainu tiesa vēl nav vērtējusi, viņai pat nav uzrādīta konkrēta apsūdzība.
Sūdzību par 19.septembra lēmumu, ar kuru Stabiņai kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, ir parakstījusi gan pati aizdomās turētā, gan viņas advokāte, aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons.
Kā ziņots, pirms pāris nedēļām KNAB paziņoja, ka saistībā ar iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu 17.septembrī sāktajā kriminālprocesā kopumā veiktas 14 kratīšanas un aizturētas septiņas personas, tai skaitā viena Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona un divi pārvaldes darbinieki, par ko esot paziņots pašvaldības vadībai.
Aģentūrai LETA zināms, ka starp aizturētajiem ir Dzīvokļu pārvaldes vadītāja Stabiņa, pārvaldes Protokolu nodaļas vadītāja Ļena Paščenkova un privātpersona Tatjana Fjodorova.
Kā informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs, biroja rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersona, izmantojot starpniekus, iespējams, ilgstoši pieņēmusi kukuļus saistībā ar tās kompetencē esošu darbību izdarīšanu un labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairāku personu interesēs. Saskaņā ar amata pienākumiem pašvaldības amatpersona organizē iesniegumu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu par pašvaldības dzīvokļu beztermiņa īres tiesību piešķiršanu.
Kriminālprocesā iegūto pierādījumu kopums esot bijis pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes amatpersonu par aizdomās turēto kukuļņemšanā, kas izdarīta atkārtoti, un vienu domes darbinieku - tās atbalstīšanā. Otrs domes darbinieks ir atzīts par personu, pret kuru sākts kriminālprocess par kukuļošanas starpniecību. Vēl divas personas ir atzītas par aizdomās turētām kukuļdošanā un divas - kukuļošanas starpniecībā.
Kriminālprocesa gaitā KNAB izmeklētājs turpina apzināt vēl citas iespējamo noziedzīgu nodarījumu epizodes un kukuļošanā iesaistītās personas. Pēdējās dienās KNAB Ziņojumu centrā ir saņemti jau 15 iesniegumi un zvani uz KNAB bezmaksas uzticības tālruni 8000 20 70.
KNAB aicina iedzīvotājus, kuru rīcībā ir ziņas par kukuļošanas faktiem, sniegt šo informāciju Ziņojumu centrā. KNAB atgādina, ka par kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā, tāpat kā par kukuļņemšanu, ir paredzēta kriminālatbildība. KNAB informē, ka gadījumos, kad personai kukulis izspiests vai pieprasīts vai tā pēc kukuļa došanas vai starpniecības kukuļošanā labprātīgi paziņo par notikušo, tā saskaņā ar Krimināllikuma 324.pantu tiek atbrīvota no kriminālatbildības.
Stabiņai ar tiesas lēmumu kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. Pārējām sešām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp pašvaldības darbiniekam - arī aizliegums pildīt savus amata pienākumus.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.