Vislielākais parādu jūgs gulstas uz Mālpils novada iedzīvotājiem

2011.gada beigās lielākais parāds uz vienu iedzīvotāju bija Mālpils novadam - 1126 lati uz vienu iedzīvotāju, kas ir četras reizes lielāks par vidējo rādītāju visās pašvaldībās kopā - 275 lati, teikts šodien valdībā uzklausītajā informatīvajā ziņojumā par 2011.gada valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem.

Šāds parāda apmērs tiek skaidrots ar Mālpils novada nelielo iedzīvotāju skaitu un lielo aizņēmumu apjomu, kurā būtiskākais ir aizņēmums sporta kompleksa celtniecībai. Parāda atlikums 2011.gada beigās bija 2,3 miljoni latu.

Rādītāja - parāds uz vienu iedzīvotāju - vērtība Mālpils novadam ir palielinājusies, iedzīvotāju skaitam samazinoties straujāk nekā parādam gada beigās, proti, tautas skaitīšanā konstatēts, ka iedzīvotāju skaits novadā ir mazāks.

Vidējais parāda uz vienu cilvēku rādītājs visās pašvaldībās kopā pērn palielinājies par 45 latiem uz vienu iedzīvotāju, kas skaidrojams gan ar kopējā pašvaldību aizņēmumu apjoma palielinājumu, gan iedzīvotāju skaita samazinājumu.

Otrs lielākais parāds pērn gada beigās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija Ādažu novadam - 817 lati uz vienu iedzīvotāju. 2010.gadā Ādažu novads bija 27.vietā ar 332 latu parādu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Šāds pašvaldības parāda uz vienu iedzīvotāju rādītāja pieaugums tiek skaidrots ar pašvaldības maksātspējas problēmu dēļ finanšu stabilizācijas procesā veikto parāda palielinājumu, aizņemoties no Valsts kases.

Trešais lielākais rādītājs ir Mērsraga novadam, kam parāds ir 674 lati, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Mērsraga pašvaldība šajā sarakstā ir iekļuvusi, jo pēc atdalīšanās no Rojas novada no tās pārņēma aizņēmumus 1,1 miljona latu vērtībā. Pašvaldības mazā iedzīvotāju skaita dēļ parāda uz vienu iedzīvotāju rādītājs ir gandrīz 2,5 reizes lielāks nekā vidējais rādītājs visās pašvaldībās kopā.

Rīgas pašvaldības parāds uz vienu iedzīvotāju rādītājs ir 221 lats, kas ir zemāks par vidējo valstī.

Lielāko pašvaldību parāda summu 2011.gada beigās, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja Rīgas pilsētas aizņēmumi 144,6 miljonu latu vērtībā, kas ir 25,7% no kopējā pašvaldību parāda. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Rīgas pilsētas aizņēmumu īpatsvars kopējā pašvaldību parādā ir samazinājies par 1,5 procentpunktiem, turpinot tendenci samazināties. Atmaksājamo aizņēmumu apjoms Rīgas pilsētai ir samazinājies par 0,7 miljoniem latu.

Ziņojumā teikts, ka pašvaldību parāds, salīdzinot pašvaldību kopējo parādu 2010.gada beigās un 2011.gada beigās, ir samazinājies 50 pašvaldībām, 66 pašvaldībām parāds 2011.gada beigās palielinājies, bet vienai - Babītes novada pašvaldībai -, kam ir tikai viens aizņēmums, parāds gada laikā nav mainījies.

Ozolnieku un Pāvilostas novadi arī 2011.gadā nav izmantojuši iespēju dažādu projektu īstenošanai piesaistīt finanšu līdzekļus, ņemot aizņēmumus, un tiem pārskata gada beigās nav aizņēmumu. Divas pašvaldības - Tērvetes un Vaiņodes novads - 2011.gadā nokārtojušas savas finansiālās saistības, pirms līgumā paredzētā termiņa atmaksājot visus aizņēmumus.

Kopējais pašvaldību parāds 2011.gadā palielinājās par 27,7 miljoniem latu un gada beigās bija 562,7 miljoni latu, tai skaitā aizņēmumi no Valsts kases bija 430,2 miljoni latu un ārpus Valsts kases - 132,5 miljoni latu. 2010.gada beigās pašvaldību kopējais parāds bija 535 miljoni latu.

Ziņojumā teikts, ka valsts konsolidētais parāds nominālvērtībā 2011.gada decembra beigās bija 5,349 miljardu latu jeb 37,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pērn decembra beigās valsts parāds nominālvērtībā sasniedza 5,216 miljardus latu jeb 36,8% no IKP. Valsts parāds 2011.gadā pieaudzis par 260,9 miljoniem latu nominālvērtībā. Pieaugums veidojies ārējo aizņēmumu pieauguma rezultātā, iekšējā parāda apjomam 2011.gada nogalē samazinoties par 10,9% salīdzinājumā ar 2010.gada beigām.

2011.gada valsts konsolidētā kopbudžeta, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, finansiālais deficīts bija 454,8 miljoni latu jeb 3,2% no IKP.

2011.gadā IKP pieaugums 5,5% apmērā būtiski pārsniedza prognozēto līmeni 3,3% apmērā, atzīmēts ziņojumā.