Šīs vasaras sākumā Saeimas Demogrāfijas apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks ierosināja apspriest tēmu par abortu ierobežošanu un dzimstības palielināšanu, un kā viens no pirmajiem priekšlikumiem bija mainīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvību un aizsardzību no ieņemšanas brīža.
Savukārt otrs priekšlikums bija noteikt ilgāku pārdomu laiku, pēc kura drīkst veikt grūtniecības pārtraukšanu. Tobrīd deputāti vienojās, ka visi diskutablie jautājumi – par un pret – jāvērtē ekspertiem īpaši izveidotā darba grupā, un nolēma, ka saruna nebūs par abortu aizliegumu. Vakar darba grupa, arī pēc tam, kad no tās izstājās daļa organizāciju un ekspertu, tomēr darbu pabeidza, un priekšlikumi drīzumā sasniegs Demogrāfijas apakškomisiju. Abi iepriekš minētie priekšlikumi darbā grupā ir atbalstīti. Tos vakardienas sēdē pieņēma tikpat kā vienbalsīgi pēc tam, kad daļa darba grupas to bija pametuši.
Saeimas Demogrāfijas apakškomisijai tiks iesniegts atbalstīto priekšlikumu apkopojums, un deputātiem būs jālemj, vai un kurus no tiem virzīt tālākai apspriešanai kā konkrētus likuma grozījumus. Tieši pēdējā darba grupas sēdē apsprieda un panāca vienošanos par diviem ļoti svarīgiem priekšlikumiem, kuru izskatīšanu sākotnēji atlika. I. Parādnieks bija piedāvājis priekšlikumu grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu, nosakot, ka katram bērnam ir tiesības uz dzīvības aizsardzību no ieņemšanas brīža, savukārt vakar darba grupa vērtēja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesores Valentijas Liholajas līdzīgu priekšlikumu. Viņa piedāvā grozīt Seksuālās un reproduktīvās veselības likumu, nosakot, ka likuma mērķis būtu aizsargāt nedzimušu dzīvību kopš ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem. «Ierakstot likumā, ka valsts aizsargā nedzimušu dzīvību jau no ieņemšanas brīža, tā saturā tiktu ietverts valsts pozitīvais pienākums aizsargāt topošā bērna dzīvību visās tā attīstības stadijās,» savu viedokli pamatoja V. Liholaja, «tas arī veidotu legālu pamatu visiem tiem pasākumiem, kas tika apspriesti darba grupā – programmām, iestāžu darbībai, visa veida atbalstam, lai mazinātu abortu skaitu Latvijā».
Veselības ministrijas pārstāve Liene Cipule jautāja: «Ja mēs nosakām aizsardzību vēl nedzimušam bērnam no ieņemšanas brīža, bet tajā pašā laikā saglabājam iespēju viņu nogalināt aborta veidā, es neredzu mērķi, kāpēc šāds grozījums nepieciešams? Te ir vajadzīga izpēte, kā šāda norma mainīs izpratni par šiem jautājumiem.» Profesore un citi pārstāvji gan uzsvēra, ka tas nepieciešams no morāles viedokļa – valstij ir jāpasaka, ka ir slikti veikt grūtniecības pārtraukšanu un ka ikviens – arī nedzimis bērns – ir aizsargājams. «Tas, ko likums ļauj darīt līdz 12. grūtniecības nedēļai, paliktu atļauts,» precizēja V. Liholaja. Savukārt L. Cipule prognozē: tiesās parādīsies lietas, kurās kāds uz šī panta pamata apstrīdēs, vai aborts bijis tiesisks, jo likums sargās dzīvību pat gadījumos, kur sieviete varētu būt izvēlējusies avārijas kontracepciju. Aktualizējies arī jautājums – kurš noteiks ieņemšanas brīdi?
Tāpat nolemts arī atbalstīt priekšlikumu par garāka pārdomu termiņa noteikšanu pirms aborta veikšanas. Pašlaik likumā ir noteiktas 72 stundas, kuras jānogaida no norīkojuma saņemšanas līdz grūtniecības pārtraukšanai; priekšlikums paredz noteikt 120 stundas. Ne Labklājības, ne Veselības ministrija neatbalsta šo priekšlikumu. Pret bija arī Ginekologu asociācija, norādot, ka nereti sieviete konstatē grūtniecību salīdzinoši vēlu un šāds paildzināts pārdomu laiks nozīmētu, ka daudzos gadījumos aborts tiktu veikts pēdējā pieļaujamā brīdī.