Latvijas Televīzijas (LTV) ziņu pārraižu skatītāju skaits strauji rūk. Viens no iemesliem – zema interese par politisko dzīvi valstī un neuzticēšanās politiķiem, savā pētījumā par skatītāju vēlmēm un īpatnībām secinājis Vidzemes augstskolas lektors Jānis Juzefovičs.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) rīkoto publisko diskusiju sēriju par jaunā sabiedriskā medija saturu iesācis J. Juzefovičs ar pētījumu Ziņas sabiedriskajā televīzijā: paaudžu un etnisko grupu ziņu mediju izvēles Latvijā. Viņu iedziļināties šajā tēmā rosinājusi pēdējos gados plašā un straujā auditorijas novēršanās no daudzus gadus populārākā TV ziņu raidījuma Latvijā Panorāma. Viņš konstatējis, ka uzticīga raidījumam lielākoties ir gados vecākā latviešu paaudze, bet jaunāka gadagājuma cilvēki priekšroku dod komerckanāliem. Galvenie iemesli, kāpēc tas noticis, ir: zema interese par politiskajiem notikumiem, neuzticēšanās politiskajai elitei un vēlme izklaidēties. Skatītāji uzskatot, ka LTV ir saistīta ar valdību un politiķiem, ko arī apliecinot konservatīvais un oficiālais ziņu tonis. «LTV tiek uztverta kā oficiālais valdības kanāls,» uzsver J. Juzefovičs.
Ne tikai jaunākās paaudzes, bet arī mazākumtautības reti skatās LTV – tās parasti izvēlas krievu valodā raidošos TV kanālus. «Tas gan nav pierādījums nelatviešu intereses trūkumam par Latvijas dzīvi, tomēr aptaujātie nenoliedz, ka nacionālo ziņu tematikā orientējas mazāk. Īpaši gados jaunākie krievvalodīgie uzsver, ka jūtas piederīgi Latvijai un viņus maz interesē, kas notiek Krievijā – viņi ir arī kritiskāki pret Krievijas TV kanālos sniegto informāciju. Tajā pašā laikā vecākās paaudzes skatītāji vairāk jūt saikni ar Krieviju, viņi arī vismazāk seko līdzi ziņām Latvijas telekanālos,» norādīts pētījumā.
Tomēr gan J. Juzefovičs, gan arī LTV ziņu diktors Arnis Krauze novērojuši interesantu niansi – krīžu brīžos, kā tas bija ar Krājbankas bankrotu, vai lielu valstisku notikumu laikā, piemēram, Saeimas vēlēšanās, Latvijas sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumus skatās vairāk. Starp citu, Panorāmas skatīšanos ļoti ietekmē arī tas, ka tā un populārais seriāls UgunsGrēks notiek vienā laikā. Vasarās, kad UgunsGrēks aiziet brīvdienās, pie Panorāmas atgriežas apmēram 20 000 skatītāju, liecinot statistika.
LTV Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts gan iebilda, ka viss jau nav tik slikti un pašlaik LTV rādītāji ir augstāki nekā pērn. Tomēr viņš piekrita, ka darāmā ir daudz – it īpaši formas meklējumu ziņā. Diemžēl daudz kas ir atkarīgs no finansējuma, kas ierobežojot «kustības iespējas». Arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots vērsa uzmanību uz naudas problēmām: «Sabiedriskie mediji atšķirībā no komerckanāliem nedrīkst strādāt ar zaudējumiem, tāpēc jāiztiek ar to naudu, kas ir. Investīciju trūkums tiešā veidā atsaucas uz kvalitāti.»
Debatējot par izmaiņu nepieciešamību ziņu raidījumos, J. Juzefovičs pauda viedokli, ka diez vai vajadzētu reformēt Panorāmu, tā vietā viņš ieteica veidot jaunu raidījumu, kas piesaistītu plašāku skatītāju loku, arī citas etniskās grupas, ne tikai latviešus. Dz. Kolāts gan tam nepiekrita, norādot, ka jābūt uzmanīgiem ar zīmola maiņu, jo tādā gadījumā var zaudēt pat esošo auditoriju.
A. Krauze rosināja pētījumos nebalstīties tikai uz aģentūras TNS datiem, jo LTV ziņu sižetus daudzi skatoties arī video vietnē You Tube. Zane Čulkstēna, kura vada jaunā sabiedriskā medija koncepcijas trīs variantu detalizētu izpēti, vērsa uzmanību uz to, ka LTV, salīdzinot ar citu valstu telekanāliem, ziņām velta maz laika. Ik dienu abos LTV kanālos tie tikai 6% no visa raidlaika, kamēr Igaunijā tie ir 10%, bet britu BBC – pat 39%. Labāka situācija ir Latvijas Radio, kur šis skaitlis ir 10 procenti.