Fotoradaru darbību cer atjaunot jau šonedēļ

© F64 Photo Agency

Pašlaik ir pārtraukta fotoradaru darbība un Ceļu policija atjaunojusi ātrumpārkāpumu fiksēšanu.

Pagājušās nedēļas nogalē, pastiprināti patrulējot, tika noformēti 544 administratīvā pārkāpuma protokoli, kas ir apmēram tikpat daudz, cik parasti tiekot fiksēts ar fotoradariem, skaidroja Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības pārvaldes priekšnieks Guntars Marķitāns un izteica cerību, ka jau šonedēļ izdosies atjaunot radaru darbību.«Brīvdienās Ceļu policijai (CP) bija dots uzdevums pastiprināt ātruma pārbaudi visā valsts teritorijā. To arī darījām, fiksējot 544 pārkāpumus. No tiem lielākā daļa – Rīgas un Zemgales reģionā, kur CP arī visvairāk patrulēja,» skaidroja G. Marķitāns, piebilstot, ka tas nedēļas nogalei ir pietiekami liels skaitlis.

Ka līdz ar fotoradaru darbības pārtraukšanu palielināsies ātrbraucēju skaits, varējis jau paredzēt, un to apliecinājuši arī iedzīvotāji, kuri sūdzējušies, ka, piemēram, Rīgā, Krasta ielas rajonā, ievērojami pieaudzis ātruma ierobežojuma neievērotāju skaits. Arī CP pārliecinājusies, ka, braucot ar trafarētu automašīnu apdzīvotā vietā ar noteiktajiem 50 kilometriem stundā, daudziem autovadītājiem tas šķitis par lēnu un viņi patruļas mašīnas apdzinuši.

G. Marķitāns norādīja, ka starp aizturētajiem bijuši tādi, kas ātruma ierobežojumus pārkāpuši ne tikai par 20, bet pat par 30–40 kilometriem, un tiem tad nākšoties lemt par stingrākām soda sankcijām – pat par vadītāja apliecības atņemšanu. Protokolu sastādīšana gan nekādā ziņā neesot policijas pašmērķis, galvenais uzdevums esot ātruma ierobežošana, un šim nolūkam labi kalpojuši fotoradari, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāatjauno to darbība. VP pārstāvis atzina, ka policistiem neērtības sagādājot arī tas, ka protokolu sastādīšana prasa ieguldīt daudz laika un darba.

Viņš apliecināja, ka pašlaik visi stacionārie radari esot tukši, ierīces no tiem izņemtas, bet CP strādājot ar verificētiem rokas radariem. Taču atjaunot radaru darbību nebūšot problēmu, jo iekārtu ievietošana varētu aizņemt tikai pāris stundu laika. Iespējams, ka jau šonedēļ izdošoties noslēgt pagaidu līgumu ar iekārtu ražotāju, Vācijas uzņēmumu Vitronic par fotoradaru darbības atjaunošanu uz Latvijas ceļiem. «Līgums ir pietiekami komplicēts gan no menedžmenta, gan citiem aspektiem, tāpēc negribam neko sasteigt,» uzsvēra G. Marķitāns, norādot, ka, «līdzko tas tiks noslēgts, uzreiz tiks atsākta radaru darbība un par to tūlīt arī informēsim sabiedrību». Sīkāku informāciju par līguma detaļām viņš nesniedza, tikai teica, ka pašlaik vienošanos noslēgt nav izdevies un viens no jautājumiem, par ko risinās sarunas, ir nauda, par kādu VP varētu atpirkt 57 – gan stacionāros, gan pārvietojamos – radarus. G. Marķitāns gan nevēloties spekulēt ar skaitļiem, tāpēc neminēšot nekādus konkrētus ciparus. Jāteic, ka iekšlietu ministrs Roberts Kozlovskis LNT raidījumam 900 sekundes iepriekš bija norādījis, ka tas nekādā ziņā nebūšot 10 miljoni, bet gan mazāk nekā 5 miljoni latu.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais