Koalīcija vienojusies šogad pieņemt Fiskālās disciplīnas likumu, šodien pēc valdošās koalīcijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Premjers ir pārliecināts, ka šāds termiņš vērtējams kā reālistisks.
Fiskālās disciplīnas likumā tiks iestrādātas normas, kuras atbilst saistībām, kuras Latvija uzņēmās, ratificējot Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas līgumu, aģentūrai LETA skaidroja Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Kā ziņots, valdība Fiskālās disciplīnas likumprojektu Saeimā iesniedza pērn decembrī, savukārt Saeima šī gada janvārī to konceptuāli atbalstīja 1.lasījumā.
Šī gada maijā Eiropas Komisija (EK) mudināja Latviju nekavēties ar Fiskālās disciplīnas likuma pieņemšanu, jo Latvijā trūkstot efektīva mehānisma, ar kura palīdzību ierobežot izdevumus ekonomiskās izaugsmes laikā.
Fiskālās disciplīnas likumprojekts paredz fiskālās politikas nodrošināšanu ilgtermiņā, ierobežojot valsts parāda pieaugumu. Ar jauno tiesisko regulējumu plānots īstenot pretciklisku fiskālo politiku, ekonomikas cikla augšupejas fāzē īstenojot ierobežojošu, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē - ekonomikas attīstību stimulējošu fiskālo politiku.
Līdz šim Latvijā īstenota procikliska fiskālā politika, un pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze un tās ietekmes analīze liecina, ka, īstenojot prociklisku fiskālo politiku straujas ekonomiskās izaugsmes gados, tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu lejupslīdes brīdī. Tādēļ turpmākā fiskālā politika būtu jābalsta uz pretcikliskuma principu, norāda jaunā likumprojekta autori Finanšu ministrijā.
Fiskālās disciplīnas likumprojektā noteikti svarīgākie pamatprincipi un fiskālie nosacījumi atbildīgas un pārdomātas fiskālās politikas realizēšanai. Kā galvenais instruments paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo katru gadu turpmāko trīs gadu periodam. Maksimāli pieļaujamais valsts konsolidētā budžeta izdevumu kopējais apjoms pirmajam un otrajam vidēja termiņa budžeta ietvara likuma perioda gadam būs pārmantots no iepriekšējā ietvara likuma perioda otrā un trešā gada.
Likumprojektā noteikti konkrēti kritēriji valsts budžeta veidošanai un deficīta mērķa nodrošināšanai. Tāpat noteikts, ka vispārējās valdības parāda maksimālais apjoms gada beigās nedrīkst pārsniegt 60% no iekšzemes kopprodukta.
Izstrādātais tiesību akta projekts attieksies uz valsts un pašvaldību budžeta iestādēm, budžeta nefinansētām iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām, kā arī nosaka fiskālās politikas principus, kas jāievēro arī citām vispārējās valdības sektorā atbilstoši Eiropas Savienībā (ES) piemērotajai metodoloģijai iekļaujamām institūcijām.