Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Latvijā

Armija tiek noplicināta

Izdzīvošana, katastrofa un eksistēšana – tādi apzīmējumi šobrīd tiek veltīti Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) budžeta samazinājuma kontekstā. NBS komandieris Juris Maklakovs radiointervijā atzina, ka apturēti nozīmīgi projekti un armiju pamet arvien vairāk kareivju.

Pēc viņa rīcībā esošās neoficiālās informācijas, piemēram, Franču leģionā dienē 15 bijušie NBS karavīri. Šogad no dienesta atvaļināti vismaz 350 karavīri, bet visiem kareivjiem mēnešalga ar 1. augustu samazināta par 20 procentiem. Tā kā pavasarī viņiem samazināja arī uzturdevas vērtību naudā, tas nozīmē, ka kopumā zaudējums ir vairāk nekā 20 procentu mēnesī. Nākamgad karavīru atlīdzībai tiks tērēts par 15,72 miljoniem latu mazāk nekā šogad, kā arī aizsardzības resorā būs par 481 štata vietu mazāk. Armijā tiek veiktas arī strukturālas reformas, piemēram, nepastāvēs visu spēku veidu štābi, kas arī varētu būt iemesls virsnieku un karavīru aiziešanai. Šobrīd NBS dienē 5040 karavīru. Bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (Tautas partija) neapmierināti norāda, ka virsnieku, instruktoru un karavīru apmācībā ir jāiegulda daudz naudas. "Ja par viņiem necīnās, tad viņiem tā ir, kā ir, ap dūšu," vērtē V. Veldre. Šādos apstākļos nepatīkami varētu justies J. Maklakovs, kurš, 2006. gadā kļūstot par NBS komandieri, solīja uzlabot militāro kultūru armijā, uzsverot, ka galvenais NBS ir cilvēki. "Armijā nebūt nav spoža situācija," optimismu neizjūt arī bijušais NBS komandieris, Saeimas deputāts Juris Dalbiņš (Tautas partija).

Krasi nogriezts arī Aizsardzības ministrijas (AM) nākamā gada budžets - tas būs par 37,05 miljoniem latu, bet NBS budžets – par gandrīz 28 miljoniem latu mazāks nekā šogad. Starptautiskajai sadarbībai nākamgad paredzēti 5,13 miljoni latu. Dalība starptautiskajās operācijās tiek definēta kā prioritāte, kaut arī AM izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos Raimonds Graube pieļauj, ka tāpat kā šogad nāksies izvērtēt prioritātes arī šādos gadījumos.

Budžets jāaizstāv aizsardzības ministram, uzskata V. Veldre. Pašlaik samazinātā finansējuma dēļ NBS apstādināta vitāli nepieciešama būvniecība, piemēram, noliktavas un jaunas kopmītnes sauszemes spēkos dienošajiem. Tomēr ir noslēgti līgumi, kuri būs jāpilda. "Ja ir līgumi, tad var mēģināt pagarināt to atmaksas termiņu," ierosina V. Veldre. Savukārt J. Maklakovs pieļāvis, ka NBS būs jāapsver, no kurām funkcijām atteikties. Tā varētu būt mīnu meklēšana jūrā. Aizsardzības ministrs Imants Lieģis jau iepriekš Neatkarīgajai sacīja līdzīgi – civilās funkcijas tiks skrupulozi izvērtētas un, piemēram, cilvēku glābšana vai pārvešana ar helikopteru uz slimnīcu notiks tikai galēji nepieciešamās situācijās.

***

VIEDOKĻI

Juris Dalbiņš, bijušais NBS komandieris:

– Mani dara bažīgu ministra kunga viedoklis – ja kaut kas nepatīk, var atvaļināties no armijas. Kur ņemsim cilvēkus? Ir piedāvājums vienotajā atalgojuma sistēmā iekļaut militārpersonas, bet civilajiem salīdzinoši alga būs lielāka. Ja ir tāda politika, ka uz bruņotajiem spēkiem iet tie, kuri citur nav derīgi, tad neredzu stimulu nokomplektēt armiju. Ministra kungs var deklarēt, ka Latvija piedalīsies misijās. Kurš tur ies? Ministrs ar plinti? Jau tagad nevar nodrošināt normālu rotāciju.

Raimonds Graube, AM izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos:

– Jāskatās galējais budžets. Mums ir savs plāns un uzdevumi nākamajam gadam, bet jābūt arī rezerves plānam, kuri uzdevumi būs jāliek zem liela riska. Piemēram, rudenī starptautiskajām operācijām nesamazinājām cilvēkus, izņemot Balkānos, bet nopietni samazinājām ātrās reaģēšanas spēkos. Darām visu, lai labākie speciālisti no armijas neietu prom. Labākos paturēsim!

Vinets Veldre, bijušais aizsardzības ministrs:

– Ministrijai ir jādefinē budžeta robežas, kuras tā neatdos. Es saprotu arī AM un NBS vadību – ja nav naudas, tad nav par ko uzturēt karavīrus, maksāt viņiem algas un ir jāatvaļina. Taču ministram jācīnās par katru latu, kā to dara veselības ministre un vēl citi. Uzskatu, ka AM jau ir pārkāpusi sarkano līniju. Protams, ir jāpilda arī mūsu pienākumi pret NATO, jāuztur kaujas spējas un aizsardzības spējas, bet armija šobrīd nozīmē tikai izdzīvošanu.