Šogad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) laboratoriski nav pārbaudījis ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošus pārtikas produktus. Budžets ir ļoti ierobežots laboratorijas pārbaužu veikšanai, daudz naudas apēdušas trihinelozes analīzes.
Latvijā ievesto sēklu pārbaudi neveic arī Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Nu jau daudzus gadus. Iemesls ir tas pats – no valsts budžeta nav piešķirti līdzekļi. To pašu apliecina arī Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļā.
Nav viegli noskaidrot, kur šādas pārbaudes veic, jo viena iestāde paļaujas uz otru, bet tā atsaucas uz nākamo.
Zemkopības ministrijā Neatkarīgajai saka – pēc tam, kad izskanēja informācija par veiktā eksperimenta rezultātiem ar žurkām, kurām tika izbarota ģenētiski modificēta kukurūza un tās smagi saslimušas ar audzējiem, arī Latvijas pusē domājuši, ka, iespējams, nāksies kontroli pastiprināt. Tomēr pagaidām viss ir pa vecam. Ņemot vērā riskus, Sanitārajai robežinspekcijai uz robežas ir jāizvērtē, no kurienes sēklas tiek ievestas, vai dokumenti atbilst prasībām. Tik tiešām, analīzes par to, vai sēklas nesatur ĢMO piejaukumu, netiek veiktas, paļaujoties uz tām pārbaudēm, kuras izdara pārējās valstīs. Pašlaik, joprojām ierobežota budžeta apstākļos, šādā veidā Latvijas iekšējais tirgus tiekot aizsargāts no ĢMO. Ministrijas Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā norāda – Eiropā pastāv ātrā brīdināšanas sistēma, ja notiks kas ārkārtējs, arī mēs to uzzināsim.
VAAD Sēklu kontroles departamenta direktores vietniece Liena Jaunzeme iepauzē un tad iesmejas, atbildot uz jautājumu par sēklu pārbaudi: «Kad valsts šim mērķim atvēlēja naudu, tad veicām pārbaudes. Vairs neatvēl, apmēram no 2007. gada.» Tolaik, pēc pieejamās informācijas, tika vērtētas riska zonas jeb valstis, kurās notika pamanāmākās darbības ar ĢMO selekcijas jomā. Galvenokārt pārbaudīja rapša sēklu. Tolaik nekas Latvijas lauksaimniecību apdraudošs atklāts netika.
Biedrības Zemes draugi aktīviste Ance Gobiņa atzīst, ka Latvijā ĢMO tematika uzvirmo periodiski, tomēr, pateicoties sabiedrības spiedienam, attieksme mainās. Latvijas lielveikali (Rimi, Supernetto, Stockmann un Iki veikali) ir apņēmušies netirgot ģenētiski modificētu pārtiku, kaut arī likums to atļauj darīt, viņa saka. Tā ir šo uzņēmumu labā griba, ko jebkurā mirklī tie drīkst mainīt. Joprojām ir spēkā prasība, ka produktiem, kas satur ĢMO, sastāv vai ir iegūti no tiem, mazumtirdzniecībā ir jābūt novietotiem savrup no pārējiem produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami. Papildus ir jābūt norādei par to, ka produkti satur ĢMO. «Zviedrijā atteicās barot ģenētiski modificētu lopbarību cūkām, jo cilvēki atteicās pirkt tādu gaļu. Bet pie mums cilvēkiem to deva! Pēc Zemes draugu akcijas Par Latviju – brīvu no ĢMO! mēs pat gājām skatīties veikalos. Daudzos ĢMO saturošie produkti bija pazuduši, bet Maxima atradām vairākas augu eļļas. Pirms pāris nedēļām biju laukos, kur šie draņķa produkti vēl bija nopērkami. Pirms gada kolēģi bija pamanījuši arī Latvijā ražotus cepumus, kas saturēja ģenētiski modificētas sastāvdaļas. Es pati biežāk esmu redzējusi soju, konservētu kukurūzu. Šogad ģenētiski modificētu produktu noiets gājis mazumā,» vērtē A. Gobiņa.
Reizēm bailes no ĢMO izraisa nezināšana. Mūsu sabiedrība arī modificētu cieti uzskata par bīstamu un nezina, ka hibrīdās sēklas nav ĢMO, piebilst Zemkopības ministrijas pārstāvis Ģirts Lanka. Modificēts nozīmē pārveidots. Cietes gadījumā tā ir tehnoloģiski pārveidota ar temperatūras vai spiediena palīdzību, bet nekādas gēnu inženierijas šausmas ciete nesatur. Savukārt hibrīdās sēklas ik gadu atlasa pēc noteiktām īpašībām, piemēram, tikai no lielākajiem vai ražīgākajiem augiem.
Eiropas Savienībā joprojām ir atļauts pārdot arī ASV kompānijas Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, kuru ēdot divu gadu laikā jau minētajā eksperimentā žurkas (galvenokārt sievieškārtas) ieguva milzīgus audzējus. Jāteic, ka, pirms tā ienāca tirgū, tika veiktas pārtikas pārbaudes, un Eiropas Komisija kukurūzu atzina par nekaitīgu. Monsanto ir, pirmkārt, daudz naudas, otrkārt, spēcīgi lobiji un, treškārt, abu iepriekšējo faktoru rezultātā – arī liela ietekme. Pagaidām Eiropas Komisija no plašākiem komentāriem izvairās.
«Eiropas Savienības teritorijā drīkst tirgot tikai atļautus produktus, kas satur ĢMO vai ir iegūti no šādā veidā audzētām izejvielām. Tomēr izplatītākie produkti Latvijā ir kukurūza un kukurūzu saturošie produkti, soja un soju saturošie produkti, tajā skaitā augu eļļas un margarīns, kā arī rapsis,» informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
A. Gobiņa brīdina – Monsanto kukurūza ir tikai viens no Eiropā atļautajiem ģenētiski modificētajiem pārtikas produktiem, ar kuru veikts pētījums. Par citu iedarbību uz veselību mēs neko nezinām.
***
UZZIŅAI
Eiropas Savienības teritorijā atļauto produktu (ja tie satur ĢMO vai ir iegūti no šādā veidā audzētām izejvielām) datubāze ir pieejama:
http://ec.europa.eu/food/dyna/gm_register/index_en.cfm.
Ja patērētāji ir novērojuši, ka tirdzniecības vietā nosacījumi par ĢMO tirdzniecību nav ievēroti, par to var informēt PVD, kas veiks ārpuskārtas pārbaudi uzņēmumā.
PVD uzticības tālrunis – automātiskais atbildētājs: 67027402.
Nav jāmarķē pārtikas produkti, kas satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas vai kuri ražoti no tiem ar īpatsvaru, kas nepārsniedz 0,9% no pārtikas sastāvdaļām.
Ja pārtikas produkts ražots no ĢMO vai arī kāda no tā sastāvdaļām satur ĢMO, produkta marķējumā jābūt norādītam, ka tas vai nu satur ģenētiski modificētu sastāvdaļu (piemēram, soju), vai ir ražots no ģenētiski modificētas izejvielas (piemēram, sojas).
Nav jāmarķē dzīvnieku izcelsmes produkti, ja lopi baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.
Latvijā ir atļauts tirgot pārtiku, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas sojas, rapša, kukurūzas, kokvilnas un cukurbietēm. Izplatītākie marķētie ĢMO produkti veikalu plauktos
Latvijā ir: augu eļļas no sojas; margarīns, kas satur sojas augu eļļu; rapšu eļļa (importa); konditorejas un gaļas izstrādājumi no sojas; konservēta kukurūza un izstrādājumi no kukurūzas (milti, putraimi, manna, brokastu pārslas, čipsi); sojas lecitīnu saturoši produkti (šokolāde, konfektes, kakao dzēriens, konditorejas izstrādājumi, saldējums, jogurts, salātu mērce, margarīns, majonēze, salātu mērce, brokastu pārslas, frī kartupeļi, deserta maisījums, miltu pulveris, mākslīgais piens, zīdaiņu pārtika u.c.); kokvilnas eļļa.
Avots: PVD, www.brivsnogmo.lv