Aizsardzības ministrija (AM) ir ierosinājusi izmaiņas Militārā dienesta likumā, kas paredzētu atļaut dienestu Latvijas armijā uzsākt arī tikai pamatizglītību ieguvušajiem. Ministrija piedāvā vēl citus grozījumus, piemēram, paaugstināt vecuma limitu līdz 30 gadiem, lai tādējādi būtu iespējams vairāk ieinteresēt par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).
AM Militāri publicistisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis skaidro, ka izmaiņas likumā plānotas ar laika rezervi, un atsaucas uz demogrāfisko situāciju Latvijā, kas vismaz pagaidām nesola pozitīvas prognozes. Šobrīd iesaukšanas vajadzības esot pilnībā nodrošinātas. Neatkarīgā 2011. gada nogalē, atsaucoties uz NBS komandiera Raimonda Graubes teikto, informēja, ka apmēram 1000 cilvēku «stāv rindā uz karavīru vakancēm».
«Paredzam, ka demogrāfiskie rādītāji nebūs iepriecinoši, un armija visvairāk izjutīs demogrāfisko spiedienu. Ja valstī nav obligātā vidējā izglītība, arī mums nav jāizvirza mākslīgi augstas prasības. Šī ir savlaicīga rīcība, lai vēlāk nebūtu jānodarbojas ar karavīru meklējumiem,» viņš saka. Piemēram, Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans, pētot demogrāfisko situāciju, ir norādījis, ka Latvijā ir ļoti liels iedzīvotāju trūkums vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Desmit gadu laikā no Latvijas izbraukuši apmēram 200 000 cilvēku un arī bērnu dzimstība, salīdzinot ar mirstību, ir ar mīnusa zīmi.
Bijušais NBS komandieris (1994–1998) Juris Dalbiņš uzskata, ka, armijā uzņemot cilvēkus ar deviņu klašu izglītību, problēmas varētu rasties viņu apmācībā, bet nepiekrīt, ka šo situāciju varētu dēvēt par traģisku un bīstamu. «Apmācības prasīs lielāku darbu. Ja armijā ir disciplīna, tad izglītības trūkums situāciju nepasliktinās. Es domāju, ļoti daudzus jaunus cilvēkus tā varēs nolikt uz ceļa. Kad izvirzīja augstus standartus [dienestam armijā], visi sapņoja, kas nu būs. Tagad situācija ir tāda, kāda tā ir, un ar gribu vien mēs neko panākt nevaram,» viņš atbalsta AM priekšlikumus.
Pretējs viedoklis ir atvaļinātam virsniekam, kuram bijusi ilga dienesta pieredze gan padomju armijā, gan mūsdienu Latvijas armijā, gandrīz kopš tās atjaunošanas. Viņš izglītības latiņas pazemināšanu nodēvēja par murgu. Bijusī militārpersona sarunā ar Neatkarīgo teica: «Varu pateikt, ko piedzīvoju uz savas ādas. Astoņdesmitajos gados, kad sākās visas problēmas [ar kadriem], armijā pārtrauca iesaukt studentus, pēc tam atļāva iesaukt ar sodāmību, tad – bez izglītības. Tas ietekmē disciplīnu! Viena lieta, ja sēdi virtuvē un gatavo kartupeļus, bet cita, kā tagad, kad armija ir profesionāla. Ir jābūt noteiktām zināšanām, saprašanai. Cilvēkus armijā vajag noturēt ar citiem apsvērumiem – ar sociālajām garantijām, piemēram. Bet ko tagad – aizpildīs vietas ar neizglītotiem cilvēkiem?»
Rikveilis piebilst, ka deviņu klašu izglītība tiks attiecināta tikai uz ierindnieku līmeni. Ja kāds gribēs kāpt pa karjeras kāpnēm armijā, viņam vidējā izglītība būs jāiegūst.