Nākamgad valsts budžetā prioritārajiem pasākumiem piešķirs vēl 146,84 miljonus latu

Šā gada budžeta bāzes izdevumus valdība apstiprināja jau aprīlī. Budžeta papildu iespējas prioritārajiem pasākumiemnākamajā gadā valdībā tika apstiprinātas 122 miljonu latu apmērā, kā arī 25 miljoni latu plānoti jaunu politiku iniciatīvām, piemērām, iekšlietu sistēmas darbinieku uzturdevu palielināšana.

Sākotnēji ministriju pieprasījumi prioritātēm sasniedza 340 miljonus latu, kas trīs reizes pārsniedza fiskālās iespējas. Visas ministriju prioritātes nākamgad nav iespējams apmierināt, tādēļ valdība vienojās par pasākumiem, kas vērsti uz konkrētu mērķu un valdības izvirzīto prioritāšu sasniegšanu, kā arī aktivitātēm sabiedrībai nozīmīgās jomās, kurām iepriekšējo gadu budžeta konsolidāciju rezultātā tika krasi samazināti līdzekļi, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM arī norāda, ka ministriju pieprasījumi pamatā ir saprotami un atbalstāmi, jo līdz šim visas nozares ir strādājušas līdzekļu samazināšanas režīmā. Taču jāapzinās, ka viena gada laikā nav iespējams atjaunot finansējumu visām nozarēm uzreiz, turklāt nākamā gada budžetā valstiskajām vajadzībām finansējums tiek piešķirts papildus, nevis samazināts.

FM uzver, ka valdības atbildība ir nepieļaut "gāzi grīdā" politikas atjaunošanu, saglabāt piesardzību valsts finanšu plānošanā un tiekties uz to, ka tērējam tik, cik spējam nopelnīt.

Kā būtiskāko prioritāti valdība 2013. gada budžetā ir izvirzījusi demogrāfiju, uzsvaru liekot uz dzimstības palielināšanu veicinošiem pasākumiem. Daļa no tiem jau ir iekļauta valsts budžeta bāzes izdevumos, informē FM. Galvenie demogrāfiju stimulējošie pasākumi ir izmaksu griestu samazināšana "māmiņu algām", sociālās apdrošināšanas iemaksu paaugstināšana personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz pusotram gadam, atbalsts bērna pieskatīšanai, mātes un bērna veselības uzlabošanas plāns, pakāpenisks uzturlīdzekļu izmaksas apmēra palielinājums.

Valdība arī vienojusies, ka no 2013.gada jūlija tiks palielināti atvieglojumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par apgādībā esošajiem bērniem, kā arī valdība apņēmās atgriezties pie diskusijas par neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 2014.gada.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) norāda, ka 2013.gada budžeta iespējas jeb fiskālās telpas lielumu pamatā nosaka divi faktori. Pirmkārt, jau pieņemtās nodokļu politikas izmaiņas - IIN samazināšana trīs gadu periodā no 25% uz 20% un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana no 22% uz 21%. Otrkārt, valdības deklarācijā ietvertā apņemšanās virzīties uz ekonomiskajā ciklā sabalansētu budžetu. Tas nozīmē, ka katrā nākamajā gadābudžeta strukturālā deficīta uzlabojumam jābūt 0,5% līmenī attiecībā pret iepriekšējo gadu. Vilks atzīmē, ka abi faktori vērsti uz to, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.

Vislielākais papildu finansējums - 44,943 miljoni latu - tiks Veselības ministrijai, liecina šodien valdībā atbalstītiebudžeta likumprojekta dokumenti.

Veselības ministrijas izdevumi nākamajam gadam tiek pielīdzināti šā gada budžeta izdevumiem, informē FM.

Satiksmes ministrijai papildu finansējums paredzēts 22,88 miljonu latu apmērā, tai skaitā 11,705 miljoni latu ir dotācija ar braukšanas maksas atvieglojumiem saistīto zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, bet 7,011 miljoni latu - valsts autoceļu remontdarbiem.

Iekšlietu ministrijai papildu paredzēti 19,77 miljoni latu, no tā lielākā summa jeb 15,911 miljoni latu paredzēti uzturdevas kompensācijas integrēšanai amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgā. Paredzēti arī 173 205 lati sabiedriskās kārtības nodrošināšanai Dziesmu svētku laikā un 879 412 lati - pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai.

Labklājības ministrijai papildu tiks 10,237 miljoni latu, tajā skaitā 3,829 miljoni latu paredzēti atbalstam bērna pieskatīšanai 50 latu apmērā kā alternatīva ģimenēm, kurām nav iespēja bērnus atstāt bērnudārzā. 1,476 miljoni latu sociālās apdrošināšanas iemaksu no valsts pamatbudžeta paaugstināšanai no 50 latiem līdz 100 latiem par personu, kura kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu, kā arī 3,68 miljoni latu valsts sociālās aprūpes centru problēmu risināšanai.

Kultūras ministrijai papildu finansējums paredzēts 9,254 miljoni latu, Aizsardzības ministrijai papildu tiks 6,331 miljons latu, Tieslietu ministrijai - 6,264 miljoni latu, FM 5,686 miljoni latu, Izglītības un zinātnes ministrijai - 4,152 miljoni latu, tai skaitā ir 1,152 miljoni latu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanai un 1,112 miljoni latu Murjāņu Sporta ģimnāzijas rekonstrukcijai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai papildu tiks 3,093 miljoni latu, Zemkopības ministrijai - 2,884 miljoni latu, Ārlietu ministrijai 1,705 miljoni latu, Ekonomikas ministrijai - 1,436 miljoni latu, tai skaitā 35 532 lati paredzēti projekta "Rīga-2014.gada Eiropas kultūras galvaspilsēta" kultūras konferenču atbalsta programmai.

Radio un televīzijai papildu paredzēti 1,437 miljoni latu, tai skaitā 405 000 latu autortiesību maksājumiem, lai nodrošinātu latviešu oriģinālprodukcijas izrādīšanu, un 350 000 latu - kompensācijām priekšvēlēšanu aģitācijas aizlieguma ieviešanai Latvijas Televīzijā.

Ministru kabinetam papildu tiks piešķirts 813 201 lats, no šīs summas lielākā daļa - 757 011 lati - paredzēti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai.

Sabiedrības integrācijas fondam tiks 100 000 latu demogrāfijas pasākumu īstenošanai.

Mērķdotācijas pašvaldībām paredzētas 5,175 miljonu latu apmērā, tai skaitā ir 4,68 miljoni latu pedagogu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanai un pedagogu, kuri ieguvuši 3.kvalitātes pakāpi, piemaksas nodrošināšanai.

Nākamā gada budžetā prioritārie pasākumi ir saistīti ar prezidentūras ES Padomē nodrošināšanu, šim mērķim dažādām ministrijām papildu paredzēti kopumā vairāk nekā četri miljoni latu.

Prioritāro pasākumu vidū ir arī gatavošanās Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam - Kultūras ministrijai 2013.gada budžetā paredzēti 1,638 miljoni latu kultūras programmas sagatavošanai, radio un televīzijai - 102 738 lati, Ārlietu ministrijai - 187 620 lati, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 39 266 lati Latvijas Dabas muzeja projekta "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014.gadā" īstenošanai.

Papildu finansējums paredzēts arī XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV Deju svētku nodrošināšanai. Kultūras ministrijai šim mērķim paredzēti 2,43 miljoni latu, radio un televīzijai - 216 948 lati, vēl 173 205 lati paredzēti sabiedriskās kārtības un drošības pasākumu nodrošināšanai dziesmu svētku laikā un 72 439 lati - neatliekamās palīdzības nodrošināšanai svētku laikā. Pašvaldībām Dziesmu un deju svētku sagatavošanai un rīkošanai tiks paredzēti 491 396 lati.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 4,656 miljardu latu, bet izdevumi - 4,792 miljardu latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2012.gada plānu nākamā gada budžetā paredzēts ieņēmumu palielinājums 133,1 miljona latu apmērā un izdevumu palielinājums 146,8 miljonu latu apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2013.gadā prognozēti 3,308 miljardi latu un izdevumi plānoti 3,386 miljardu latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2012.gada plānu, ir 128,8 miljoni latu jeb 4%. Tajā skaitā paredzēts izdevumu samazinājums 32,9 miljonu latu apmērā ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 161,7 miljonu latu apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 20,2 miljoni latu procentu izdevumiem, 19,8 miljoni latu kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 70,6 miljoni latu subsīdijām un dotācijām, 59,1 miljons latu kārtējiem izdevumiem.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi prognozēti 1,368 miljardi latu un izdevumi - 1,425 miljardi latu. Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums salīdzinājumā ar 2012.gada plānu ir 22,4 miljoni latu jeb 1,6%.

FM aģentūru LETA iepriekš informēja, ka nākamgad Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti 5,66 miljardi latu, bet kopbudžeta izdevumi - 5,82 miljardi latu. Kopbudžetu veido pamatbudžets, sociālais budžets, atvasinātās publiskās personas un pašvaldību budžets.

Vispārējais valdības budžeta deficīts 2013.gadā plānots 1,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP pieaugums salīdzināmās cenās nākamgad tiek prognozēts 3,7%.

Nākamgad valsts budžetā plānots no nodokļiem iekasēt par 3% jeb 126 miljoniem latu vairāk nekā šogad, taču kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums būs uz ārvalstu finanšu palīdzības rēķina un nenodokļu pozīcijās, piemēram, valsts budžetā plānoti mazāki ieņēmumi no valsts kapitālsabiedrību dividendēm, lai uzņēmumi šos līdzekļus varētu novirzīt infrastruktūras attīstībai. No ārvalstu finanšu palīdzības nākamgad plānots valsts budžetāieņemt par 130 miljoniem latu mazāk nekā šogad.

Nākamgad valsts budžetā plānoti lielāki ieņēmumi no PVN un IIN. Nākamgad no IIN plānots iekasēt 872,9 miljonus latu, šogad - 854,6 miljonus latu. Nākamgad no IIN plānots iekasēt vairāk nekā šogad, lai gan no 2013.gada par vienu procentpunktu - no 25% uz 24% - tiks samazināta IIN.

PVN ieņēmumi 2013.gada budžetā plānoti 1,116 miljardi latu, bet šogad - 1,07 miljardi latu.

Nākamā gada budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi finanšu ministrs Andris Vilks (V) Saeimā iesniegs piektdien, 28.septembrī, plkst.10.

Valdība šodien vienojās, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā priekšlikumus iesniegs FM termiņā, kādu noteiks Saeima. Netiks iesniegti priekšlikumi, kas pasliktina valsts budžetafinansiālo bilanci, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets pieņēmis attiecīgu lēmumu. Priekšlikumos valsts pamatfunkciju īstenošanai paredzētā finansējuma robežās netiks palielināti izdevumi atlīdzībai, izņemot gadījumus, ja Ministru kabinets pieņēmis attiecīgu lēmumu.

Kā ziņots, šogad kopbudžeta ieņēmumi tiek lēsti 5,76 miljardu latu apmērā, kopbudžeta izdevumi - 5,89 miljardi latu. Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad plānots 1,9% no IKP. FM prognozē, ka IKP pieaugums salīdzināmās cenās šogad būs 4%.