Šodien valdība plāno skatīt karstus strīdus radījušos augstskolu studiju virzienu akreditācijas noteikumus, kas izraisīja mēnesi ilgas diskusijas starp izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, augstskolu rektoriem, Saeimas deputātiem un studentiem.
Vakar Koalīcijas sadarbības padome vienojās, ka vienošanos par noteikumiem mēģinās rast valdībā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka šajā lietā ir palikuši "atsevišķi konceptuāli jautājumi, kuri ir jāizdiskutē".
Ķīlis uzskata, ka studiju programmu akreditācija ir jāuztic starptautiskā konkursā izvēlētai novērtēšanas institūcijai, lai iegūtu objektīvu novērtējumu. Uz šādu kārtību ministrs uzstāj tādēļ, ka Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai" rezultātā par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 no 854 studiju programmām, bet vēl 100 programmas netika iesniegtas novērtēšanai.
Līdz šim akreditāciju organizēja nodibinājums "Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs" (AIKNC). "Taču nodibinājuma problēma ir tā, ka tas nav Eiropas Kvalitātes novērtēšanas reģistrā un tam trūkst arī jaudas. Pretendents uz akreditācijas organizēšanu ir arī Augstākās izglītības padome (AIP), kurai ir cita veida trūkumi esošajā formātā, jo pašlaik vairākums no tās dalībniekiem tiešā veidā pārstāv augstskolas. Akreditāciju nevar veikt institūcija, kurā vairākums dalībnieku pārstāv tos, kurus akreditē," skaidroja Ķīlis.
Viņš uzskata, ka, īstenojot reformas augstākajā izglītībā, ir svarīgs ārvalstu ekspertu vērtējums.
Augstākās izglītības nozares pārstāvji nebija mierā arī ar to, ka izvērtēšanas metodika netiks apstiprināta noteikumos, radot bažas, ka tā varētu laika gaitā mainīties un nebūt visiem vienāda.
Kā ziņots, Ministru kabineta noteikumu projekts "Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi" paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs IZM pilnvarota institūcija, ar kuru IZM būs noslēgusi deleģēšanas līgumu. Institūcija tiks izvēlēta starptautiskā konkursā.
Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka normatīvā akta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.
Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību. Noteikumiem bija jāstājas spēkā jau 1.septembrī, taču augstākās izglītības institūciju iebildumu dēļ to saskaņošanas procedūra ir ievilkusies jau mēnesi.