Strauji pieaug pieprasījums pēc "dubultajām polisēm"

Saskaņā ar apdrošināšanas ERGO datiem, šobrīd vidēji katra sestā OCTA polise tiek iegādāta ar iespēju pēc iekļūšanas ceļu satiksmes negadījumā atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem transportlīdzeklim pieteikt nevis pie vainīgā apdrošinātāja, bet pie sava - ERGO. Turklāt zaudējumus var pieteikt par ceļu satiksmes negadījumiem, kas ir notikuši ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.

ERGO ir pirmais apdrošinātājs Latvijā, kas pirms diviem gadiem pēc brīvprātības principa uzsāka piedāvāt tiešo zaudējumu regulēšanu saviem klientiem, lai gan par šādas vienotas sistēmas izveidi un ieviešanu OCTA jomā Latvijā vēl joprojām notiek diskusijas.

ERGO DubultOCTA ir papildus segums pie OCTA standarta polises, kas ļauj OCTA negadījumā cietušajai pusei ar zaudējuma pieteikumu vērsties ERGO. Lielāka uzticēšanās savam apdrošinātājam un viņa veikto aprēķinu objektivitātei apdrošināšanas iestāšanās gadījumā ir galvenais iemesls, kāpēc tiešo zaudējumu regulēšana kļūst arvien pieprasītāka starp transportlīdzekļu īpašniekiem.

Ivars Vismanis, ERGO Transportlīdzekļu un CTA apdrošināšanas direktors: "Pieprasījums pēc DubultOCTA apdrošināšanas polisēm, kas paredz tiešo zaudējumu regulējumu, strauji palielinājies tieši pēdējā gada laikā, pieaugot pat vidēji līdz pat četrām reizēm. Kopš šī gada sākuma no visām ERGO OCTA polisēm vidēji katrs sestais izvēlas ērtības un iespējas zaudējumu atlīdzību saņemt no sava apdrošinātāja, nevis, kā paredz standarta prakse - no ceļu satiksmes negadījumā vainīgā transportlīdzekļa apdrošinātāja."

Līdz šim lielākā ERGO izmaksātā zaudējumu atlīdzība šajā jomā bija 2400 lati, bet mazākā - 200 lati.

ERGO prognozē, ka pieprasījums pēc OCTA produktiem, kas piedāvā papildus drošību un ērtības, turpmākos gadus tikai pieaugs un kļūs par pamata prasību apdrošināšanas ņēmējiem. Nenoliedzami to veicinās arī demokrātiski zemā cena, kas šobrīd ir vien 1 lats pie esošās polises cenas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais