Konstatē, ka fiktīvo laulību upuru loks paplašinās

Fiktīvo laulību upuru skaits pēdējā laikā pieaug, un upuri ir sastopami arvien plašākā vecuma un izglītības līmeņa amplitūdā, kā arī no dažādiem Latvijas reģioniem, informējot par kampaņu "Fiktīva laulība- slazds!", skaidro biedrības "Patvērums "Drošā māja"" valdes priekšsēdētāja Sandra Zalcmane.

Arī Ārlietu ministrijas pārstāvji vērš uzmanību uz fiktīvo laulību tendences pieaugumu, kas ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem. Ārlietu ministrijas rīcībā patlaban ir informācija par situāciju Īrijā, kur šogad vien Latvijas pilsones ir noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 - ar Indijas, 20 - ar Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Turklāt pēdējā pusgada laikā Latvijas vēstniecībā Īrijā arvien biežāk vēršas Latvijas pilsones ar lūgumu sniegt atbalstu, lai atgrieztos Latvijā.

Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā turpina dominēt Īrija, Kipra un Lielbritānija. Fiktīvo laulību popularitāti šajās valstīs izskaidro vairāki faktori, piemēram, liberālā pieeja gan laulību reģistrācijai, gan laulības pārbaudei pēc tās noslēgšanas. Šīs valstis ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, bet nav Šengenas zonas dalībvalstis, turklāt tajās ir salīdzinoši lielas trešo valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienas, kuras nodrošina atbalstu fiktīvajām laulībām.

Uz šīm valstīm, meklējot darba iespējas, dodas arī Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrīt vai arī tiek maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem, tādējādi atvieglojot trešās valsts pilsoņu iekļūšanu ES un Šengenas zonā. Visvairāk vervēšana tiek izvērsta interneta vidē.

Diskutējot par šo problēmu, biedrības, Ārlietu ministrijas un citi speciālisti secinājuši, ka ir nepieciešams veikt preventīvo darbu, tas ir, informēt sabiedrību par fiktīvo laulību risku, to iespējamām sekām, kā arī atspoguļot situāciju pirms un pēc fiktīvajām laulībām, atmaskojot vervēšanas tehnikas.

Jau ziņots, ka šogad "Patvērums "Drošā māja"" sniedzis palīdzību deviņiem fiktīvu laulību upuriem, kuri vērsušies pēc palīdzības. Biedrībai finansējumu palīdzības sniegšanai sniedz Labklājības ministrija, bet daudzas sievietes vienkārši nevēlas informēt un stāstīt par to, kas ar viņām noticis. Neoficiālā statistika noteikti ir daudz apjomīgāka, taču, ja cilvēki pēc palīdzības nevērsīsies, tad arī nebūs viegli patieso cietušo skaitu uzzināt, sacīja biedrības vadītāja.

Visbiežāk cilvēktirdzniecības upuri ir sievietes un jaunas meitenes, kuras dodas darba meklējumos uz ārvalstīm.

Lai informētu par fiktīvām laulībām un aicinātu sievietes neuzķerties kārdinošiem piedāvājumiem, organizācija "Patvērums "Drošā māja"" no 22.oktobra mēneša garumā internetā rīko informatīvo kampaņu "Fiktīvas laulības - slazds!".