NEPLP Eirovīzijā rēgojas priekšvēlēšanu aģitācija
Ventspils – pilsēta ar rītdienu: lai šis sauklis vairs neizskanētu nacionāla mēroga kultūras un izklaides pasākumos, politiski greizsirdīgi orientētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) elektroniskajiem medijiem gatavo galvenās līnijas priekšvēlēšanu periodam.
Viens no ieteikumiem slēptās reklāmas apkarošanai būs atteikšanās no sadarbības ar pašvaldībām. Sākotnēji pat ticis plānots strikts aizliegums šādā sadarbībā tapušiem raidījumiem. Taču tad padomes locekļi apķērušies, ka aizliegtu vairākus TV šovus, arī tautā tik populārajam Eirovīzijas dziesmu konkursu. Valsts, kā zināms, nespēj vai nevēlas apmaksāt ar tā rīkošanu saistītos Latvijas Televīzijas tēriņus. Tad nu padome vakardienas sēdē nolēma aprobežoties ar saistošām rekomendācijām. Par skandalozo priekšlikumu medijiem pa-vēstīja padomes priekšsēdētāja vietniece Aija Cālīte-Duļevska, kurai pašai skandālistes slava pielipa pēc tam, kad Latvijas Radio raidījumu Krustpunktā viņa apvainoja profesionālā korupcijā.
Pēc tam Aija Cālīte-Duļevska formāli atvainojās, taču vienlaikus apsūdzēja žurnālistus viņas teiktā sagrozīšanā. Šoreiz noticis līdzīgi, proti, šī amatpersona Neatkarīgajai apgalvo, ka viņas teikto žurnālisti bezatbildīgi pārpratuši un patiesībā padome nevēršas pret Eirovīziju, Muzikālo banku, Šlāgeraptauju un citiem lieliem pasākumiem.
Rekomendāciju mērķis
«Tā kā pašvaldības līdzfinansē vairākus lielus projektus sabiedriskajos medijos, netika pat apsvērta iespēja lūgt kādu no šiem sadarbības līgumiem lauzt, jo alternatīvu finansējuma avotu NEPLP piedāvāt nevar,» skaidro A. Cālīte-Duļevska.
Iecerēto rekomendāciju mērķis esot it kā pastāvošas pretrunas novēršana starp raidījumu saturu un politiskās reklāmas aizliegumu.
Jāpaskaidro, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā iecerēts iekļaut normu, kas aizliedz maksas politiskās reklāmas mēnesi pirms vēlēšanām. Taču pašlaik nav skaidrs, kādēļ un pēc kādām pazīmēm NEPLP pie politiskām reklāmām izdomājusi pieskaitīt arī pašvaldību līdzfinansētus kultūras un izklaides pasākumus.
Reklamē Ventspili, nevis Lembergu
Eirovīzijas organizēšanā Latvijas Televīzija jau desmit gadus sadarbojas ar Ventspils pilsētu. Producente Iveta Lepeško apliecina: «Ne reizi caur pašvaldības finansējumu neesmu jutusi politisku spiedienu.» Sadarbības līgumā noteikts, ka sadarbības partneris nav tiesīgs iejaukties raidījuma saturā, un arī reklāmas pauzēs vēl nekad nav parādījusies politiska reklāma – neatkarīgi no tā, ir vai nav vēlēšanu gads. Reklamēta tiek pati Ventspils. Ģimenei draudzīga, tūristiem interesanta, puķēm izdaiļota.
Arī citiem ar šovu saistītiem cilvēkiem nešķiet, ka ēterā paslepus tiek plūdināta politiska reklāma. Eirovīzijas dalībnieka un vadītāja statusā pabijušais Valters Frīdenbergs spriež: «Katra raidlaika minūte maksā naudu, un ir jāatrodas kādam, kurš par to maksā. Tāpēc paldies Ventspilij, ka šis pasākums tiek atbalstīts.» Jāatgādina, Eirovīzijas vēsturē bija arī brīdis, kad finansējuma trūkuma dēļ tā vispār varēja pazust no Latvijas zilajiem ekrāniem un līdz ar to – unikāla iespēja pašmāju mūziķiem iekļūt Eiropas tirgū. Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots izteicies, ka arī tagad bez Ventspils atbalsta šāda mēroga projekts televīzijai nebūtu paceļams. Kopējās izmaksas ir aptuveni 130 000 latu. Ventspils sedz pusi, apmaiņā saņemot tiesības skaļi pateikt, ka ir pilsēta ar rītdienu.
Pilsētas mērs Aivars Lembergs uzskata, ka NEPLP grib apkarot pašvaldību līdzfinansētus publiskus pasākumus, jo patiesībā ir politiska institūcija, kas realizē valdošās koalīcijas pasūtījumu pret tās konkurentiem. «Taču saskatīt politiku dziesmās un pilsētas reklāmā – tas jau ir slimīgi. Šis ir pilsētas, nevis Lemberga mārketings!» norāda mērs. Tad jau pēc analoģijas Latvijas reklamēšanu kā investīcijām piemērotu vietu varētu traktēt kā premjera Valda Dombrovska reklamēšanu, bet dziesmu svētkus par Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas personisko mārketingu.
Padome imitē darbību
Ventspils attīstības aģentūras vadītāja Lilita Seimuškāne atzīst, ka pilsētai ievērojami lētāk izmaksātu atsevišķa reklāmas raidlaika iegāde dažādās televīzijās, taču, finansējot Eirovīziju, tiek domāts arī par citiem ieguvumiem. Piemēram, šādi tiek rādīts, ka lieli un nozīmīgi pasākumi iespējami ārpus Rīgas. Ka arī ārpus galvaspilsētas dzīvo cilvēki. Turklāt kādam jau šie pasākumi ir jāsponsorē, jo privātie ziedotāji rindās nebūt nestāv. Arī citas pašvaldības piedalās lielu pasākumu organizēšanā un finansēšanā – Bauskai ir kantri mūzikas festivāls, Cēsīm Imanta dienas. Ikviena pilsēta cenšas rīkot lielus notikumus un ar to celt savu vārdu – arī televīzijā.
Bet, visur saskatot politiskus zemtekstus, iznāk, ka pat Jāņu ugunskura uzkuršana pagastā būtu izskaužama politiska pašreklāma, jo vairākums Jāņu bērnu taču ir potenciāli vēlētāji. Izklaides un mūzikas producents Juris Millers uzskata, ka NEPLP šobrīd meklē politiku tur, kur tās nav: «Es ieteiktu padomei nenodarboties ar darbības imitēšanu, nedomāt, kā atkal kaut ko aizliegt, bet darīt visu, lai sabiedriskie mediji atgūtu savu ietekmi un reputāciju, kas šobrīd ir dramatiski kritusi.» Taču šāds mērķis nekādi nav panākams, izskaužot no ētera pēdējos atlikušos raidījumus ar augstiem reitingiem.